Zatlers uzskata Kononovu par kara upuri (89)

Portāls uzsver - lai gan Zatlers intervijā telekanālam nodēvējis Kononovu par kara upuri, tomēr viņš izvairījies tieši atbildēt uz jautājumu par to, vai uzskata Kononovu par noziedznieku. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēris, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums Kononova lietā ir jāciena.

"Ja cilvēks ir atzīts par vainīgu, tad viņš ir noziedznieks. Iespējams, tajā visā ir zināms simbolisms, taču mums ir jāciena tiesas lēmums," Zatlera sacīto citē "lenta.ru".

Tāpat prezidents norādījis, ka Latvijā nepastāv spriedze starp krieviem un latviešiem un nepilsoņu situācija ir uzlabojusies, un par sasniegumu nodēvējis to, ka Saeimā ceturtā daļa deputātu ir krievu tautības.

Zatlers intervijā arī paudis pārliecību, ka pēdējo gadu laikā Latvijas un Krievijas attiecības ir uzlabojušās un ka turpmāk sadarbību īpaši vajadzētu veicināt aizsardzības jomā.

Savukārt, komentējot ikgadējos leģionāru gājienus, viņš teicis, ka priekšstats par Latviju kā valsti, kas atbalsta fašismu un nacismu, ir maldīgs, turklāt neesot iespējams runāt par nacionālisma pieaugumu, jo to neļaujot darīt Eiropas Savienībai raksturīgā tautību dažādība.

"Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un mums ir brīvas, miermīlīgas pulcēšanās tiesības.. Ja būtu jebkādi signāli par nacisma ideoloģiju, tie [gājieni] nekavējoties tiktu aizliegti. Taču mums ir tiesas atzinums, ka tās ir miermīlīgas sapulces," sacījis Valsts prezidents.

Jau vēstīts, ka ECT Lielā palāta 17.maijā pieņēma Latvijas valstij labvēlīgu spriedumu sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietā, atzīstot, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Iepriekš ECT 2008.gada jūnijā bija apmierinājusi 1923.gadā dzimušā Vasilija Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju. Tomēr 2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.

Kononovs sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ECT iesniedza 2004.gadā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.

Prasībā Kononovs apgalvoja, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem. Viņš arī apstrīdēja Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzina viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.

Lieta ir saistīta ar tiesas prāvu pret Kononovu saistībā ar kara noziegumiem, kas pastrādāti 1944.gadā, kad Latvija formāli atradās Padomju Savienības sastāvā, bet to bija okupējusi Vācija. Saskaņā ar Latvijas Ģenerālprokuratūras un tiesu materiāliem Kononovs vadīja grupu, kas 1944.gada 27.maijā veica uzbrukumu Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā, kura laikā gāja bojā astoņi cilvēki - pieci vīrieši un trīs sievietes, bet viens cilvēks tika smagi ievainots.