"Aerodium": LIAA vadītājs prasīja no mums kukuli (439)

Papildināts "Aerodium" viedoklis

Intervijā LNT Ozols šorīt paziņoja, ka patlaban jau arī vērsies pie likumsargiem, lai tie izvērtētu iespējamo valsts naudas izsaimniekošanu saistībā ar būvi Jelgavā. "Aerodium" saņēmis 2.5 miljonu latu lielu finansējumu, no kuriem 1.5 miljoni ir valsts līdzekļi. Jelgavā tādējādi pirms vairākiem gadiem bija plānots uzcelt apjoma ziņā līdzīgu "Aerodium" paviljonu kā Šanhajā, taču tas nav izdarīts.

"Mājiens ar mietu pievērt acis uz Jelgavas projektu"

LIAA vadītājs arī paziņoja, ka SIA "Aerodium" vadītājs Ivars Beitāns lielo interesi par Šanhajas EXPO izmantojot, lai piespiestu valstis "pievērt acis" uz Jelgavas projekta neizpildīšanu. Ņemot vērā ieilgušās nesaskaņas, Andris Ozols apstiprina, ka pats vērsies ministrijā ar lūgumu viņu no Šanhajas EXPO projekta pārraudzīšanas atbrīvot, lai nesaskaņas netiktu izmantotas notikušā neobjektīvai izvērtēšanai.

Ilgi lidojuši vien paši darbinieki

Ozols skaidro, ka kopš Aerodium gaisa tuneļa atklāšanas Šanhajā tajā ilgi nenotika lidojumi - nesakārtotu drošības lietu dēļ tunelī lidojuši vien tā darbinieki un atklāšanā arī premjerministrs Valdis Dombrovskis. Tagad gan tunelis atvērts arī apmeklētājiem. "Tagad kaut cik sācis strādāt," saka Ozols, uzsverot, ka Latvijas paviljonā ir milzīgas rindas, taču kopumā krietni mazāk apmeklētāju nekā Lietuvas un Igaunijas paviljonos, kā arī citus gadus Latvijas EXPO paviljonos. Galvenā problēma esot niecīgā apmeklētāju caurlaidība. Turklāt, lai novērstu uzmanību no nepilnībām, "Aerodium" izmantojot PR trikus un "rāda ķīniešus ar atplestām mutēm video".

Nozaudēti dokumenti, trūkst rēķinu - valsts nevarot samaksāt pat teorētiski

Runājot par valsts parādu par "Aerodium" pakalpojumiem, Ozols skaidro, ka valsts pat teorētiski nevarot samaksāt, jo neesot nekādu dokumentu, kas pamatotu valsts līdzekļu samaksu uzņēmumam. Atbilstoši dokumenti, rēķini ilgstoši neesot atrodami, un Ozols pauž pārliecību, ka šādā veidā "Aerodium" vadītājs Ivars Beitāns cenšas panākt, lai valsts piever acis uz Jelgavas projekta nepilnībām.

"Izmanto to, ka valsts ierēdņus cilvēki ciest nevar"

"Izmanto to, ka valsts ierēdņus cilvēki ciest nevar," saka Ozols. Turklāt viņam par "Aerodium" kā uzņēmumu esot kauns - "viss notiek caur ofšoriem", "paši pērk Latvijā detaļas, maksājot naudu caur ārzemēm". 

Jautāts, kā valsts varēja vienoties ar šādu uzņēmumu par valsts pārstāvēšanu pasaules EXPO izstādē, Ozols saka, ka no uzņēmuma tika prasītas garantijas, ko uzņēmuma vadītājs esot solījis nodrošināt, ieķīlājot savu māju. Taču galu galā tas izdarīts neesot, un norisei garantijas nācās sniegt valstij. Tobrīd jau esot bijis svarīgi, lai "tiktu realizēts valsts tēls".

EXPO darbība apdraudēta nebūs

Uz Šanhaju patlaban esot nosūtīts, pēc Ozola vārdiem, "cilvēks ar nevainojamu reputāciju" Roberts Stafeckis, kurš piedalījies arī citu EXPO organizēšanā. Ozols uzskata, ka pēc viņa ierašanās trūkstošie dokumenti tikšot atrasti, lietas sakārtotas un Latvijas paviljona darbība netikšot apdraudēta.

Šantāžai arī rakstiski pierādījumi

"Es jūtos slikti, nākot klajā ar šādu paziņojumu par "Aerodium"," saka Ozols. Nesaskaņas ar uzņēmumu bijušas jau sen, esot saņemti dažādi mājieni, un LIAA ilgi domāja, kā rīkoties šādā situācijā. Bijuši draudi diskreditēt aģentūru, kura šādā situācija jebkurā gadījumā izskatītos slikti: "Kārtējais veiksmes stāsts draud izgāzties." "Tam visam pamatā vēlme piesegt butaforisku projektu Jelgavā," saka Ozols, norādot, ka tagad uzņēmuma rīcība publiskota, jo šantāžai beidzot esot arī rakstiski pierādījumi.

Kā vēl vienu pierādījumu "Aerodium" negodprātībai Ozols min to, ka uzņēmums no valsts prasot liekus 200 000 latu par elektrību, ko Latvija jau samaksājusi Šanhajas EXPO organizatoriem. "Aerodium" to zinot, taču "nekaunīgi uzstāda no jauna rēķinu", saka Ozols.