Kastēna atsauktais paraksts aptur grozījumus Vēlēšanu likumā

Kastēns sacīja, ka esot ieguvis papildinformāciju, kāda viņam neesot bijusi, parakstot likuma grozījumus, tādēļ savu parakstu viņš ir atsaucis un grozījumi vairs netiks virzīti izskatīšanai Saeimā.

Otrs grozījumu autors - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis - informēja, ka partija respektē kolēģa Kastēna lēmumu atsaukt parakstu un necentīsies rast nepieciešamo vēl viena deputāta parakstu, lai virzītu grozījumus izskatīšanai.

Jau ziņots, ka ZZS iesniegusi Saeimā grozījumus Vēlēšanu likumā, paredzot: ja ievēlētais Saeimas deputāts ir EP deputāts, tad septiņu dienu laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanas viņš var izvēlēties - saglabāt EP vai Saeimas deputāta mandātu, bet, ja izvēle septiņu dienu laikā netiks veikta, tad viņš zaudētu EP deputāta mandātu.

Pašlaik likumā ir noteikts, ka EP deputāti var kandidēt Saeimas vēlēšanās, noliekot EP mandātu.

Deputāti rosināja izvēles iespēju atstāt arī pašvaldību deputātiem, kuriem septiņu dienu laikā būs tiesības izvēlēties - saglabāt domes deputāta vai Saeimas deputāta mandātu.

Pašlaik likumā ir noteikts, ka, pašvaldības deputātu ievēlot Saeimā, viņš zaudē pašvaldības deputāta vietu.

"Jaunā laika" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis  iepriekš sacīja, ka minētie likuma grozījumi rada vistiešākos draudus demokrātijai, jo daudziem populāriem pašvaldību deputātiem būtu iespējams kandidēt Saeimas vēlēšanās un pašiem vēlāk atteikties no mandāta. Grozījumi ļautu nepieņemt Saeimas deputāta mandātu.

"Grozījumu pieņemšana dotu iespēju Aivaram Lembergam un Aināram Šleseram kandidēt vēlēšanās un būt kā lokomotīvēm, bet vēlāk nepieņemt deputāta mandātu," sacīja Zaķis.

"Vienotība" bija nolēmusi, ka gadījumā, ja grozījumi tiktu atbalstīti, tā par tiem rosinātu referendumu.