Sāk apzināties savu nespēju aizbēgt no parāda: alimentu nemaksātāju skaits sarūk

Viņš domā, ka šādām sekmēm daļēji pamatā varētu būt pēdējos gados ieviestie stingrākie mehānismi, ar kuriem valsts var vērsties pret alimentu nemaksātājiem - gan parādnieku saraksta publiskošana, gan transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšana.

Tomēr vienlaikus Rasnačs cer, ka galveno lomu spēlē nevis bailes no minētajām sankcijām, bet gan tas, ka cilvēki sāk apzināties savu nespēju aizbēgt no parāda. «Es domāju, ka runa varbūt nav tik daudz par bailēm, kā par to, ka cilvēki beigu beigās sāk saprast, ka viņiem parāds būs līdz mūža beigām, un ka ar pensijas vecuma iestāšanos tas nebeigsies,» skaidroja tieslietu ministrs.

Pēc Rasnača teiktā, uzturlīdzekļu nemaksātāji patlaban valstij kopumā ir parādā vairāk nekā 250 miljonus eiro, kas ir «padsmit gados uzkrātā summa».

Kā ziņots, kopumā no parādniekiem pērn tika atgūti 5 598 378 eiro, salīdzinājumam 2016.gadā tika atgūti vien 4 295 638 eiro. Pērn visvairāk līdzekļu regresa kārtībā tika atgūti novembrī, kad atgūto līdzekļu apjoms sasniedza 536 587 eiro vienā mēnesī.

Aizvadītajā gadā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) reģistrā bija 42 661 debitoru parādu, kas ir pieaugums par vairāk nekā 5000 no 2016.gada, kad bija reģistrēti 37 353 debitoru parādi.

Pērn arī būtiski pieaudzis bērnu skaits, kas saņēma uzturlīdzekļus no fonda - tie tika izmaksāti 39 652 bērniem. Salīdzinājumam 2016.gadā no UGFA uzturlīdzekļus saņēma 33 934 bērni.

Nedaudz pieaudzis arī lēmumu skaits par izmaksas izbeigšanu, jo parādnieks pats sācis nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus bērnam. Ja 2016.gadā šādi lēmumi bija 665, tad 2017.gadā jau 687.

Patlaban uzturlīdzekļu nemaksātājiem arī var tikt piemērots transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, paredz UGFA likums. Tāpat no šī gada 1.janvāra par uzturlīdzekļu nemaksāšanu var iestāties kriminālatbildība.