Saeimas komisija rosina ļaut turpināt analogo apraidi līdz 2013.gada decembrim (53)

Sašutis par Circenes pausto viedokli ir arī komisijas deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC), kurš pastāstīja, ka Circene demonstrē nekompetenci, un piebilda, ka tādā gadījumā nav skaidrs, kurš maksās gan par analogās, gan par digitālās televīzijas uzturēšanu. "Circene varēja paprasīt savam partijas biedram finanšu ministram, cik tas izmaksās, pirms nākt klajā ar minēto paziņojumu," sacīja Kastēns.

Patlaban Ministru kabineta noteikumi noteic, ka vienīgi SIA "Lattelecom" ir tiesības veikt apraidi ciparu formātā. Tāpat valdība ir noteikusi, ka pāreja no apraides analogajā formātā uz apraidi ciparu formātā jāpabeidz līdz 2011.gada 1.decembrim, par ko ir  informēta arī Eiropas Komisija.

Circene jau iepriekš bija paudusi viedokli, ka līdz ar pilnīgu pāreju uz zemes apraidi ciparu formātā ir apdraudēta reģionālo un vietējo televīziju turpmākā darbība, jo šīm raidorganizācijām piedāvātie "Lattelecom" apraides tarifi "ir daudz par dārgu".

"Piemēram, Polijā pieņemts lēmums pagarināt pārejas periodu līdz 2015.gadam, un arī mūsu komisija ir nolēmusi darīt visu iespējamo, lai arī turpmāk Latvijā nodrošinātu reģionālo televīziju daudzveidību," skaidroja Circene.

Tomēr satiksmes ministrijas pārstāve Inga Sprinģe pastāstīja, ka ministrija kategoriski iebilst pret iespēju turpināt analogo apraidi līdz 2013.gada decembrim. "Latvija, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, jau ir noteikusi analogās apraides pārtraukšanas laiku, proti, ne vēlāk kā 2011.gada 1.decembri. Šie noteikumi bija par pamatu konkursa nosacījumiem, kuros tika izvēlēts komersants, kuram piešķirtas tiesības veikt apraidi".

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ilgi diskutēja par to, cik liela elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus daļa var atrasties viena īpašnieka rokās, lai nepieļautu dominējošo stāvokli. Tika izlemts, ka tā nedrīkstēs būt lielāka par 35%.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi, kas paredz reglamentēt vienai raidorganizācijai piederošo televīzijas kanālu skaitu. Pēc "Pilsoniskās savienības" frakcijas domām, vienai raidorganizācijai drīkstētu piederēt tikai divi televīzijas kanāli, bet deputāte Ingrīda Circene (JL) rosināja noteikt limitu - ne vairāk kā trīs programmas. Pēc diskusijas komisija nolēma atteikties no kanālu un programmu skaita noteikšanas "vienās rokās".

Deputāts Boriss Cilevičs (SC) aizstāvēja viedokli, ka "ar ierobežojumiem nav iespējams novērst ideoloģisko monopolu kādā raidorganizācijā", jo to īpašniekiem un žurnālistiem esot tiesības paust savas politiskās simpātijas. Satura ziņā var regulēt tikai sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, piebilda Cilevičs.

TV3 palikšot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija

Kā ziņots, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) analogo apraidi pārtrauks naktī no 31.maija uz 1.jūniju. Lai iedzīvotāji arī turpmāk bez maksas redzētu nacionālās apraides TV kanālus, televizoram jāpieslēdz virszemes TV uztveršanai nepieciešamais dekoders vai jāiegādājas televizors ar tajā iebūvētu MPEG4 formāta dekoderu.

Telekompānija "TV3" nolēmusi palikt analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "TV3 Latvia" ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Savukārt LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne pastāstīja, ka nekāda vienošanās ar "TV3" attiecībā uz analogo apraidi pēc 1. jūnija ar LVRTC nav panākta. Satiksmes ministrija pārsteigta par TV3 paziņojumu.

Minētās izmaiņas neattiecas uz mājsaimniecībām, kas ir izvēlējušās izmantot kādu no maksas TV operatoriem, proti, kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas vai interaktīvās televīzijas pakalpojumus.

TV5 uz ciparu apraidi pārgāja jau 2009.gada 1.decembrī, LTV7 - šogad, 1.martā, LNT un LTV1 - 1.aprīlī Rīgā un tās reģionā, bet no 1.jūnijā visā valsts teritorijā.