Latvija paliek ēnā Hannoveres mesē (2)

Latvijas stends bijis iespiests piektās halles stūrī pie aizmugurējās sienas. Stendā bija pārstāvēti pieci Latvijas uzņēmumi - "Elk Plus", "Hagiteks", "Prometals", "Roto Plus" un "Sperre Baltic", kā arī Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija.

Uz laikraksta jautājumu, kā Latvijas dalībnieki vērtē dalību šā gada mesē, kas kopumā pulcēja vairāk nekā 4600 uzņēmumu no 63 pasaules valstīm, latvieši samērā vienaldzīgi atzina, ka "kopumā cilvēku, šķiet, esot vairāk, lai gan ne gluži pie Latvijas stenda". Iemesls - stenda vieta nav tā labākā, "vēl aiz Turcijas, apmeklētāji tik tālu vienkārši neatnāk". Tika atzīts, ka latvieši labprāt būtu stāvējuši blakus lietuviešu Eiropas līmeņa stendam halles centrā.

Par to, kāpēc Latvijas stends vienā no pasaules lielākajiem rūpniecības nozares pasākumiem izskatās tā, kā izskatās, atbildīgās organizācijas nebija pārāk runīgas. "Par stenda atrašanās vietu minētajā izstādē ir jājautā Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijai, jo viņi ir tie, kuri organizē stendu. Asociācija pēc šīs izstādes plāno izdevumus iesniegt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā struktūrfondu programmā "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings"," norādīja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce.

LIAA ir partneris, kurš palīdz ar Latvijas uzņēmumu organizēšanu, mārketingu, kontaktiem un pasākumiem Hannoveres mesē uz vietas.

"Tā kā šoreiz atšķirībā no marta Berlīnes tūrisma izstādes uzņēmumi paši ir finansējuši savu dalību Hannoveres mesē, tad viņi nav pelnījuši kritiku; malači, ka tā. Pēdējo piecu gadu laikā šis nebūt nav sliktākais Latvijas stends šajā mesē. Tomēr tas nenozīmē, ka nav jānoskaidro apstākļi par stenda slikto atrašanās vietu, jo Turcijas lielie mašīnbūvnieki mūs aizsedza," laikrakstam teica LIAA direktors Andris Ozols.

Lai gan izmaksu dēļ uz milzīgajiem centrālajiem stendiem starptautiskās izstādēs Latvijai nav ko cerēt, tomēr aģentūra strādā pie uzlabojumiem.

"Pirmkārt, plānojam, ka Latvijai nākotnē jākoncentrējas uz skaita ziņā mazāk izstādēm. Starp mums svarīgākajām Vācijā ir Hannoveres mese "CeBit". Runāsim ar Ekonomikas ministriju, lai izveidotu līdzīgi kā no "Lego" klucīšiem saliekamu, daudzreiz izmantojamu stendu, kas palīdzētu samazināt izmaksas," norāda Ozols.

Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija savos komentāros bija vēl lakoniskāka: "Mēs šajā mesē piedalāmies jau no 1995.gada. Lai samazinātu uzņēmumu izmaksas dalībai izstādē, parasti rakstām projektus Eiropas Savienības fondu atbalstam, atbalsta intensitāte ir līdz 50%. Dabiski, ka ekonomiskā krīze arī mūs ir ietekmējusi, tāpēc dalībnieku ir krietni mazāk," sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Tā kā 2010.gads Hannoveres mesē veltīts inovācijām, lielākā daļa izstādes uzņēmumu, neskatoties uz pasaules ekonomikas un finanšu krīzi, bija īpaši centušies, piedāvājot ap 4000 tehnisku jauninājumu un produktu. Piemēram, igauņi prezentēja virtuālu apģērbu piemērošanas veikalu, kur speciāli izstrādāts robots pieņem precīzas interneta veikala klienta ķermeņa formas, lai bez laikošanas datorā parādītu, kā izvēlētais apģērbs izskatīsies konkrētajam pircējam mugurā, savukārt lietuviešu inovācijas bija lāzera, plazmas, gāzes un ūdens griezējmašīnu jomā.

Latvijas stendā bija redzamas dažādas pārstāvēto uzņēmumu ražotās tehniskās detaļas.

Kā atzīst "Dienas Bizness", kopumā nevar teikt, ka Latvija būtu lielākā Hannoveres meses neveiksminiece. Īslandes vulkāna radītā pelnu mākoņa dēļ lielāko izstādes daļu tukši un neizpakoti stāvēja ķīniešu, korejiešu un vairāku citu kontinentu pārstāvju stendi. Tomēr kopējie Hannoveres meses rezultāti parādīja, ka, sasniedzot pirmskrīzes dalībnieku skaitu, pasaules rūpniecība uzņem apgriezienus un ir gatava jauniem izaicinājumiem.