Tas, kas notiek pasaulē pēdējo nedēļu laikā un kam par iemeslu ir snaudošā briesmoņa – Islandes vulkāna ar neizrunājamo nosaukumu - pamošanās, ir spriedzes filmas cienīgs sižets. Diemžēl šoreiz tas ir patiess stāsts, kurš ietekmēja miljoniem cilvēku dzīvi, pat to, kas dzīvo tūkstošiem kilometru tālu no vulkāna.
Islande. Dzīve kā uz pulvera mucas (58)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vulkāna pelnu mākonis paralizēja gaisa satiksmi visā Eiropā. Tas joprojām ir aktīvs. Virtuālajā vidē klīst brīdinājuma raksti par pelnu kaitīgumu.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar valcēnieti Inesi Veidi, kura kopā ar dēlu Ronaldo un draugu Ati Riekstu dzīvo un strādā Islandē, lai uzzinātu ko vairāk par notikumiem šai valstī un to, kā jūtas mūsu tautieši.
Zīmīga sakritība, ka pirmais vulkāna izvirdums notika tieši Ineses dzimšanas dienā. Tāds savdabīgs salūts! Sākotnēji izvirdumu kā interesantu notikumu uztvēruši gan vietējie, gan tūristi. “Gulēja zemes dzīlēs kalnos 200 gadu un te pēkšņi šogad aktivizējās. Pēc pirmā izvirduma sekoja vēl viens, un tūristi brauca skatīties ugunīgo degošo lavu, kas tecēja lejā pa kalnu, ugunis ar akmeņiem šaudījās no vulkāna ārā,” “Ziemeļlatvijai” raksta Inese.
Sākumā tiešām viss bijis kā piedzīvojums. Arī Islandē dzīvojošajiem latviešiem. “Vietējie latvieši aktīvi devās apskatīt darbojošos vulkānus, kāpa kalnos un sacentās, kurš pieies tuvāk lavai un degošu akmeņu izvirdumiem. Dažs lielīgi stāstīja, ka esot pat kājas mērcējis lavā, kas, protams, nevar būt taisnība. Tūristu bari no ārzemēm metās uz vulkānu. Vietējā tūrisma firma organizēja autobusa tūres ar regulāriem reisiem no Reikjavīkas centra. Martā esot bijis rekordliels tūristu pieplūdums Islandē,” raksta Atis.
Trešais, postošais vulkāna izvirdums, kas paralizēja Eiropas gaisa satiksmi, notika 14. aprīlī. Diena sākās kā parasti. Nekādas nojautas, brīdinājumu, ka varētu notikt trešais izvirdums Islandē, nav bijis. Inese un Atis dzīvo no vulkāna kādus 130 kilometrus un aizdomīgus trokšņus vai dūmus nemanīja, jo vējš pūta uz Eiropu, nevis Reikjavīku.
Par izvirdumu, kā dēļ jau bija sākusies panika puspasaulē, jo apstājās gaisa satiksme, Islandē uzzināja tikai tās dienas vakarā no angļu Skynews kanāla. Kopš tā brīža Inese un Atis jūtoties kā uz pulvera mucas.
“Darbā islandieši uz manu satraukumu centās atjokot vai teikt, ka tas jau vēl nekas īpašs neesot. Vulkāna pelni neesot kaitīgi. Islandiešu avīzes raksta prognozes par situācijas attīstību. Piemēram, Katlas izvirduma rezultātā Reikjavīkas pilsēta būs zem ūdens. Cilvēki jau ilgu laiku te runā par Heklas un Katlas iespējamiem izvirdumiem, zemestrīcēm, pelnu mākoņiem un milzu plūdiem. Ja modīsies Katla, melnu pelnu mākonis pārņems Reikjavīku, tas pilnīgi reāli var notikt pat ļoti drīz,” savās pārdomās dalās Atis.
Inese raksta, ka ārēji Reikjavīkā viss ir mierīgi. Cilvēki iet uz darbu, bērni uz skolu. Viss strādā un darbojas. Nekādas panikas vai vaimanāšanas, kas būs, ja tiešām modīsies Katla un valsts galvaspilsēta noslīks. Vienīgie, kas par to satraucas un ziņo, esot angļu ziņu kanāls Skynews, kas visu dienu un nakti iztirzā Islandes vulkāna lietas. Eksperti runā un tiek rādītas jaunākās ziņas no vulkāna. Vienīgā Islandes televīzija RUV par vulkānu runājot tikai ziņās, kas ir pāris reižu dienā.
“Vakar rādīja melnu aitu ganāmpulku, tas tāds kļuvis no vulkāniskā putekļu mākoņa. Rādīja arī fermeri, kura lauks pārvērties par pelnu lauku, bet vīrs optimisma pilns ar lāpstu attīra ceļu un smaidošs ar slotu noslauka izdedžus no mājas jumta. Tikai stundas braucienā no Islandes galvaspilsētas milzīgas teritorijas ir pārvērtušās par tumši pelēku tuksnesi, virs kura ir gigantisks, briesmīgs melnbalts mākonis, kurš turpina mutuļot. Kalnu ezeri ar kristāldzidro ūdeni ir izžuvuši un applūduši ar melnu saplaisājušu lavu. Netālu no vulkāna aktīvi darbojas Sarkanais Krusts, kurš palīdz tuvumā dzīvojošiem ar pārtiku un visu pārējo, kas nepieciešams,” situāciju apraksta Atis.
Īsti precīzas informācijas par pelnu kaitīgumu nav. Esot ziņas, ka aptiekās var dabūt respiratorus, bet Reikjavīkā tie vēl nav populāri – cilvēki nepaniko.
Atis stāsta, ka šodien vējš nedaudz pagriezies uz Reikjavīkas pusi. Ar neapbruņotu aci bijis iespējams redzēt putekļus. Ārā strādājot, Atis mutē jutis it kā smiltis. Sajūta kā celtniecības objektā, cementu maisot. Dienā laiks mainījies ik pa stundai. “No rīta bija saulains. Tad uzradās dīvaini, pelēki un ļoti zemi mākoņi. Sāka krist sniegs. Kļuva šausmīgi auksts. Pēc stundas atkal aukstums ar sniegu pazuda un uzradās bieza migla ar lietusgāzēm. Ja vējš stabili mainīs virzienu uz Reikjavīkas pusi, tad, visticamāk, uz darbu nebūs jāiet. Apmaksāta brīvdiena. No mājas iziet nāksies ar respiratoru. Vietējās valdības plānus attiecībā uz iedzīvotāju evakuēšanu vai citām trauksmes darbībām neviens man pazīstams ārzemnieks nav dzirdējis. Visticamāk, nekādu plānu nav. Informācijas par to, kur bēgt, ja tiešām izvirdīs Katla vai sāksies lielie plūdi, arī nav. Šķiet, salīdzinoši tālajā Latvijā satraukums ir neskaitāmas reizes lielāks nekā šeit, pie vulkāna dzīvojot, secina Atis.
Islandieši katrs pats sevī nēsā šo baiļu sajūtu, neizrādot to citiem. Inese un Atis domā, ka miers ir tikai tāpēc, ka glābties no šīs salas okeāna vidū praktiski nav iespējams.
“Nekad savā dzīvē nebiju domājusi piedzīvot kaut ko tādu kā vulkāna izvirdums. Cik mēs esam bezspēcīgi dabas priekšā! Islandē daba ir fantastiski skaista, bet ar neparedzamām dabas katastrofām, kā zemestrīces un vulkāna izvirdumi, Ceram un ticam, ka viss beigsies labi un atkal laimīgi brauksim uz Latviju vasarā,” savu stāstu beidz Inese.