Par ko vēsta amatpersonu deklarācijas? (49)

Bezkaislīgajos skaitļos atradām vairākas kopīgas tendences - un tās, starp citu, diez kā nesakrīt ar vārdos skandināto ekonomikas sildīšanu!  Kas kopīgs un kas atšķirīgs valsts amatpersonu rīcībā, savu nopelnīto tērējot? Un vai deklarētie skaidras naudas uzkrājumi nav kā zīme, ka ne viss ir tā, kā izskatās? Viens nabagāks, cits bagātāks, taču viņiem visiem ir kas kopīgs. Skaidrās naudas uzkrājumi, neuzticība latam, milzīgās dividenžu summas – tās ir tikai dažas tendences, kas atklājas valsts amatpersonu deklarācijās.

Valsts maizē sēdošie par ekonomikas sildīšanu runā naski, taču savu nopelnīto lietā neliek. Atsevišķu valstsvīru ekonomikas kurināšanas izpratne aprobežojas ar naudas piebāztu zeķi. Skaidrās naudas pūriņu sev sagādājuši daudzi, piemēram, Saeimas deputāts Dzintars Jaundžeikars (8000), Oskars Kastēns (28 000), Jānis Klaužs (35 000). Visbiežāk deklarācijās figurē cipars no septiņiem līdz trīsdesmit pieciem tūkstošiem latu un eiro, taču parādās arī brangāki skaidrās naudas uzkrājumi. Piemēram, Latvijas dzelzceļa valdes loceklis Ēriks Šmuksts „zeķē” bezbailīgi glabā 245 tūkstošus dažādās valūtās. Par spīti tam, ka šogad, salīdzinot ar aizvadītajiem gadiem, amatpersonu skaidrās naudas uzkrājumu apjomi ir sarukuši, tie joprojām esot iespaidīgi un liecina par zināmu shēmošanu un nelegālajām naudas plūsmām, uzskata eksperti.

Ainis Dābols, Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs: "Lielākā daļa amatpersonu diez vai šo savu naudu saskaitījušas pamatoti. Es neticu tām amatpersonām, kuras uzrādīja lielus uzkrājumus."

Ģirts Rungainis, "IBS Prudentia" investīciju baņķieris: "Man vienmēr licies, ka skaidrās naudas uzkrājumi parāda vides korumpētību. Amatpersonas vēsturiski uzrādīja šos skaidrās naudas uzkrājumus, lai zināmā mērā leģitimizētu nākotnes vai pagātnes kukuļu ieņēmumus."

Taču skaidrās naudas pūriņi, nav vienīgā tendence, kas atklājas deklarācijās. Acīmredzot Latvijas Bankas prezidenta kaislīgā lata aizstāvēšana daudzus nav spējusi pārliecināt par nacionālās valūtas stabilitāti. Aizvadītajā gadā, kad visbiežāk izskanēja frāze "lata devalvācija", valsts maizē sēdošie atteicās no nacionālās naudas, savus ietaupījumus veidojot eiro valūtā.

Piemēram, Saeimas deputāts Raimonds Pauls uzkrājis aptuveni 859 tūkstošus eiro un 105 tūkstošus latu, 2008. gadā latu un eiro proporcija bija aptuveni puse uz pusi. Arī deputāts Uldis Briedis, Andrejs Klementjevs un citi priekšroku dod eiro.

Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts, SC: "Turu eiro. Tas ir mans personīgais iespaids, un neviens mani nepārliecinās, ka mums ir pārskatāma fiskālā politika, kas var dot reālu pārliecību, ka naudu var turēt latos. Bet tas nenozīmē, ka zinu, ka būs devalvācija. Tā ir tikai mana sajūta."

Andris Bērziņš, Saeimas deputāts, LPP/LC: "Mēs taču pievienosimies eiro drīz. Neesmu tuvākajā laikā ieplānojis šo naudu tērēt. Ieliku depozītā, lai stāv, un tad, kad pāriesim uz eiro, tad nekas vairs nebūs jādara."
 
Veidojot uzkrājumus, daudzi Saeimas deputāti, piemēram, Jānis Urbanovičs, Jakovs Pliners, Dzintars Ābiķis un citi nesmādē arī Parex banku. Tādējādi deputāti, pieņemot lēmumus par bankas nākotni, nevarot būt bezkaislīgi pret šo kredītiestādi, spriež eksperti.

Ģirts Rungainis, "IBS Prudentia" investīciju baņķieris: "Lems tā, lai noguldījumus nekas neapdraudētu un nesamazinātos %, ko saņem par šiem noguldījumiem. Protams, šajā gadījumā tas sakrīt ar pārējo noguldītāju interesēm. Bet neizbēgami, nelieli interešu konflikti te ir."

Dažādi plāni un plāniņi, kā izvest valsti no krīzes, kļuvuši par mūsu ikdienu. Aiz vārda "konsolidācija" otrs biežāk dzirdētais termins ir "ekonomikas sildīšana". Taču deklarācijas liecina, ka naudu tagad uzkrāj un ar darbu tik labi nesokas kā ar runāšanu.

Jānis Klaužs, Saeimas deputāts, TP: "Ražošanā esmu pavadījis 29 gadus. Ražošana ir tāda lieta, ka tev bija pašam jāpieņem lēmums, jārealizē un jāatbild par sekām, bet kas man patīk šeit – šeit ir ļoti viegli, kaut kā maz kas atbild par sekām."

Kārlis Leiškalns, Saeimas deputāts, TP: "Es kurinu ekonomiku, jo nauda netiek uzkrāta, bet gan aiziet patēriņam. Patēriņa indekss ir viens no svarīgākajiem ekonomikas attīstībai."

Dzintars Ābiķis, Saeimas deputāts: "Man jārēķinās, ka 20 gadu laikā, ko esmu pavadījis te, esmu zaudējis savu kvalifikāciju. Nedomāju, ka tā nauda, kas man ir, jūtami varētu ietekmēt biznesu. Nedomāju arī, ka man ir lielas uzņēmēja dotības."

Ne visi gan ir kūtri. Piemēram, deputātu vidū Guntis Bērziņš 2009. gadā bijis aktīvākais vērtspapīru un akciju tirgū. Viņa īpašumā pērn bija ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu uzņēmumu akcijas, piemēram, Nokia un Gazprom.

Guntis Bērziņš, Saeimas deputāts, JL: "Man pieder akcijas dažādos Latvijas uzņēmumos, tā ka es zināmā mērā sildu ekonomiku. Bez tam esmu aizdevis naudu saviem draugiem šajā grūtajā situācijā."

Arī aizdevumu izsniegšana un citam cita apdāvināšana ir kļuvusi par izteiktu tendenci. Taču aizvadītais gads īpaši ienesīgs kļuvis tiem, kas steidza izmantot tā saucamo pēdējā brīža piedāvājumu un no sev piederošajiem uzņēmumiem saņēma prāvas dividendes.

Lato Lapsa: "Ir vesela virkne amatpersonu, kas saņēma summu dividendēs, kas sniedzās 100 000 un vairāk latu. Šie uzņēmumi dividendes maksāja varbūt pirmo reizi, un tas ir saistīts ar labi saprotamu lietu, ar dividenžu aplikšanu ar nodokļiem. Cilvēki ir izgrābuši, ko nu var."

Piemēram, par nothing special dēvētais politiķis, bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris, izrādās, nebūt nav tik nevarīgs. 2009. gadā viņš bijis varen nasks naudas pelnītājs un dividendēs vien ir saņēmis apmēram 400 000 Ls). Taču politiķu un amatpersonu patiesie darījumi no deklarācijām ne vienmēr var būt skaidri. Turklāt pastāv vairākas lietas, ko varot noslēpt.

Ainis Dābols: "Parasti cilvēki dokumentos var noslēpt to, ko nevar vai ir grūti izkontrolēt. Piemēram, īpašumus, kas ir ārzemēs, finanšu lietas – ārzemju kontus, to vieglāk noslēpt."

Aizdomu ēna par neskaidriem finanšu darījumiem šonedēļ kritusi arī uz finanšu ministru Einaru Repši. Prokuratūrā ar iesniegumu "izvērtēt Repšes darījumus un nekavējoties sākt kriminālprocesu" vērsies žurnālists Lato Lapsa. Viņaprāt, deklarācijā atrodamā informācija neuzrāda patiesos darījumus. Viņam daļēji piederot "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" un, iespējams, Repše nonācis ietekmējamā stāvoklī no uzņēmējdarbībā iesaistītām personām.

Lato Lapsa, žurnālists: "Repšes gadījums ir traģikomisks. Nesaprotu, kā cilvēks, kurš tik ilgus gadus bijis LB vadītājs, tagad finanšu turētājs, nespēj aizpildīt precīzi savu deklarāciju. Pieļauju, ka visas šīs neskaidrības notikušas tāpēc, ka Repše piegājis savai deklarācijai pavirši."
 
Ministra darījumu patiesumu sācis izmeklēt KNAB. Tikmēr pats Repše, kura ienākumi pērn bijuši ap 131 tūkstoti latu, bet parādsaistības 901 tūkstotis latu, apgalvo, ka deklarāciju ir iesniedzis saskaņā ar likuma prasībām, norādot visus datus.

Ģirts Rungainis, "IBS Prudentia" investīciju baņķieris: "Ne visas deklarācijas, bet liela daļa jāuztver kā formāls dokuments, kas palīdz cilvēkiem, tā sakot, atbildēt uz likuma prasībām, bet kam ar īstenību ļoti attāls sakars.

Arī Saeimas deputātam Aigaram Štokenbergam, kā arī "Parex bankas" vadītājam Nilam Melngailim piederošo uzņēmumu "Varavīksnes nami” Valsts ieņēmumu dienests uz pirmo februāri bija ierindojis valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā. Taču kungu deklarācijās par problēmām, kādas viņiem radušās, strādājot nekustamo īpašumu biznesā, nekas nav izlasāms.