Banka palīdzējusi Rīgai slēpt Dienvidu tilta parādsaistības (212)

Pievienots RD atmaksas grafiks par pirmajām divām būvniecības kārtām

Portāls "Risk.net" atgādina, ka Vācijas banku milzis 2005.gadā piešķīra tilta būvei nepieciešamo 567 miljonu latu finansējumu, izmantojot vērtspapīru atvasinājumus. "Finansējuma transakcija, kuru Rīgai organizēja "Deutsche Bank", liecina, ka vietējās pašvaldības var tērēt naudu, neuzrādot šos tēriņus kā parādu," raksta publikācijas autors Dankans Vuds.

Viņš stāsta, ka 2005.gadā, kad Latvijas valdība paziņoja, ka Rīga nevar aizņemties minēto naudas summu, lai uzbūvētu tiltu pār Daugavu, situācijas risināšanā iesaistījās "Deutsche Bank", piedāvājot vērtspapīru atvasinājuma risinājumu ("enhanced vendor financing", EVF), kas aizņēmumu ļauj neiekļaut bilancē kā parādsaistības.

Taču negatīvā puse šim darījumam, kuru nevajadzēja uzrādīt kā parādu, bija milzīgie tēriņi, jo 46% no 567 miljonus latu lielā aizņēmuma veidoja procentu maksājumi,

uzsver Vuds.

Aizņēmumu, kas paredz naudas piešķiršanu vairākos maksājumos un piecu gadu atvieglotu periodu, Rīgas pilsētai jāsāk atmaksāt šogad.

Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" vēlāk secināja, ka Rīgas un "Deutsche Bank" transakcija atzīstama par kredītu, tāpēc Latvijai ar atpakaļejošu datumu bija jākoriģē budžeta deficīta un parāda līmeņi 2005. un 2006.gadā.

Publikācijas autors norāda, ka Rīga par Dienvidu tiltu maksās lielu naudu 15 gadu un

tas nozīmē, ka mazāk līdzekļu atliks skolām, ielu kvalitātes uzlabošanai un pilsētas renovācijai.

Rīgas domes kredīta atmaksas grafiks par Dienvidu tiltu

par 1. kārtu

2010. gadā 8,49 miljoni latu

No 2011.–2024.gadam - katru gadu 16,98 miljoni

2025. gadā 8,49 miljoni

Par 2. kārtu

2012. gadā 10,50 miljoni latu

No 2013.–2026. gadam katru gadu 20,90 miljoni

2027. gadā 10,50 miljoni

Par pirmajām divām kārtām Rīgas dome atmaksās 570,04 miljonus latu.

Banka nekomentē

Pašai "Deutsche Bank" nav daudz komentāru par tiltu. "Transakcija tika noslēgta, lai finansētu nepieciešamu infrastruktūras projektu Rīgas pilsētā, un tas tika veikts pilnīgi pārskatāmā veidā, visas saistības skaidri atspoguļojot pilsētas bilancē," žurnālam sacījis bankas pārstāvis.

Pēc "Eurostat" lēmuma par aizņēmumu "Deutsche Bank" pārtrauca piedāvāt vērtspapīru atvasinājumu risinājumu EVF, kādu izmantoja Rīgas pilsēta, lai dabūtu naudu Dienvidu tilta būvniecībai, vēstī "Risk.net".

"Deutsche Bank" preses sekretārs Armins Nīdermeijers pirmdien skaidroja, ka "finansējums pilsētas kontos visos laikus esot bijis pilnībā caurredzams". "Un Latvija par simt procentiem izpildīja "Eurostat" norādījumus, kad tie tika doti," viņš sacīja telefonintervijā aģentūrai "Bloomberg".

Rīgas pašvaldības veiktā transakcija ir viens no piemēriem, kā vietējās pašvaldības visā Eiropā ir izmantojušas vērtspapīru atvasinājumus jebšu derivatīvus, lai izvairītos no budžeta tēriņu ierobežojumiem, rezumē "Risk.net".

Rīgas dome un pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" līgumu ar "Deutsche Bank AG" par Dienvidu tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma piesaisti parakstīja 2005.gada jūnijā.

Rīgas domes izsludinātajā konkursā par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu "Deutsche Bank bija vienīgais pretendents.

RD parādsaistības ir līdz pat 2027.gadam

Apstiprinātais Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas modelis paredz, ka pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" no "Deutsche Bank AG" saņems nepieciešamo finansējumu tilta celtniecībai atbilstoši tilta celtniecības grafikam. Paredzēts, ka "Deutsche Bank" būvniecībā izlietoto finansējumu Rīgas dome atmaksās 15 gadu laikā pēc būvdarbu pabeigšanas ar fiksēto likmi 6,28% gadā. Rīgas dome norēķinus par tilta būvniecībai nepieciešamo finansējumu veiks ik mēnesi līdz 2027.gadam.

Tilta būvniecība sākās 2004.gadā. Tilts top trīs kārtās, un tā būvniecības pirmo kārtu pabeidza 2008.gada novembrī. Tilta garums ir 803 metri, projekta visu izbūvējamo ceļu garums patlaban - 2,5 kilometri, bet visu triju kārtu kopējais garums būs astoņi kilometri. Dienvidu tiltam ir sešas braukšanas joslas jeb trīs katrā virzienā, divi veloceliņi un divas ietves.

Tilta būvniecības ģenerāluzņēmējs ir "Transport Systems" (iepriekšējais nosaukums - "Dienvidu tilts"), kurā apvienojušās sešas lielākās Latvijas celtniecības kompānijas - "Skonto būve", "Latvijas tilti", "BMGS", "Tilts", "Rīgas tilti" un "Viadukts".