VID piekāpjas Jaunalksnei; maksās kompensāciju (175)

Jau ziņots, ka Jaunalksne 2006.gadā vērsās tiesā, lūdzot no valsts piedzīt 300 000 latu kompensāciju saistībā ar to, ka Latvijas valsts nav pildījusi savu pienākumu un ir pieļāvusi, ka valsts noslēpumu saturošas ziņas - ierakstītās sarunas - nonāk publiskajā telpā, kā arī nav garantējusi telefona sarunu konfidencialitāti. Sākotnēji prasībā atbildētāja statusā bija VID, taču vēlāk procesā tika pieaicināta arī Finanšu ministrija (FM).

Rīgas apgabaltiesa, kas lietu izskatīja pirmajā instancē, 2007.gada 9.februārī no valsts VID un FM personā piedzina 100 000 latu kompensāciju, kā arī atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasībās un tā aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Spriedums tika pārsūdzēts AT, kas apelācijas kārtībā lietu slēgtā sēdē izskatīja šogad. AT 18.februārī no valsts VID personā piedzina 12 000 latu kompensāciju.

AT spriedumu 30 dienu laikā no 4.marta varēja apstrīdēt, iesniedzot kasācijas sūdzību AT Senātā, un kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš beidzās otrdien, 6.aprīlī. AT gan sūdzības vēl pāris dienas gaidīja arī pa pastu, aģentūrai LETA sacīja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga sacīja, ka VID, kas savu interešu aizstāvībai lietā bija piesaistījis advokātu, pēc konsultācijām ar viņu nolēmis Senātā nepārsūdzēt spriedumu. Tas darīts, gan ņemot vērā ar tiesāšanās procesu saistītos tēriņus, gan izvērtējot sprieduma motīvus un argumentu.

Grīnberga solīja konkretizēt, no kādiem līdzekļiem VID maksās žurnālistei kompensāciju.

Spriedumu Senātā nav apstrīdējusi arī pati Jaunalksne. Žurnāliste sacīja, ka viņa priecājas, ka VID ir pārstājis tērēt nodokļu maksātāju naudu cīņā, kurā bija skaidrs, ka ir pieļauti pārkāpumi, līdz ar to šāds iznākums, pēc viņas domām, ir loģisks.

Pēc AT sprieduma pasludināšanas Jaunalksne pauda uzskatu, ka spriedums ir visu žurnālistu uzvara un labs atgādinājums amatpersonām. Viņasprāt, tiesvedības laikā par sarunu noklausīšanos amatpersonu attieksme pret šiem jautājumiem ir mainījusies.

Runājot par Jaunalksnes sarunu noklausīšanās krimināllietas izmeklēšanu, kas daļā par šī nozieguma pasūtīšanu vēl turpinās, žurnāliste izteica cerību, ka izmeklēšana vainagosies panākumiem un tiks nosaukti konkrēti uzvārdi.

Iepriekš vaicāta par sajūtām, kādas pārņem pēc AT tiesas sprieduma - piedzīt vien 12 000 latu prasīto 300 000 latu vietā, Jaunalksne atzinās, ka rēķinājusies ar mazāku naudas summu, ko tiesa varētu piedzīt par labu viņai. Šādas sajūtas viņai esot radušās, pētot pēdējo gadu judikatūru. Tomēr žurnāliste atzina, ka, dzirdot tiesas nolēmumu, viņa jutusi patīkamu gandarījumu.

VID atstādina noklausīšanās lietā iesaistītās amatpersonas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar šodienu no amatiem atstādinājis divas amatpersonas, kuras pirmās instances tiesa pērn maijā atzina par vainīgām žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu nelikumīgā noklausīšanā - Vasiliju Kivļonoku un Jāni Laizānu.

Par spīti finanšu ministra Einara Repšes (JL) iepriekšējiem izteikumiem, ka Jaunalksnes lietā notiesātajiem VID darbiniekiem nav vietas valsts pārvaldē, 2009.gada septembrī Finanšu ministrija (FM) atzina VID rīcību, atlaižot Finanšu policijas amatpersonas no darba, par prettiesisku un VID tika uzdots viņus atjaunot amatos.

Kviļonoks tika iecelts Muitas kriminālpārvaldes Kontroles daļas Mobilo vienību sektora "Rīga 2" muitas eksperta amatā, bet Laizāns - Akcīzes preču pārvaldes direktora vietnieka, Nodrošinājuma un marķēšanas daļas priekšnieka postenī.

VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga apstiprināja, ka Laizāns un Kivļonioks no šiem amatiem ar 7.aprīļa rīkojumu atstādināti no šodienas, 8.aprīļa.

Viņi atstādināti līdz brīdim, kamēr nebūs pabeigta Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietas iztiesāšana.