Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/18/10908446t1haf10.jpg)
Bezdarbnieku rindas aug katru nedēļu. Arī skaitļi runā bez vārdiem. Bezdarba līmenis Liepājā sasniedzis jau 19,7 procentus. Maciņš kļuvis plānāks par plānu, un izredzes atrast darbu nav tās iepriecinošākās, bet josta savilkta jau tik cieši, ka ciešāk vairs nevar. Kādas ir iespējas tikt pie ienākumiem?
Pabalstu un stipendiju saules stars
Pirmais, visiem zināmais ceļš, protams, ved uz bezdarbniekiem. Bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plašāka informācija par to, uz cik lielu pabalstu varat pretendēt, – http://www.vsaa.lv/ vai VSAA Liepājas nodaļā.
Papildu ienākumus var gūt, ja, konkurējot ar pārējiem bez darba palikušajiem, zinību vai stipendijas alkstošajiem, tiekat uzņemts bezdarbniekiem paredzētajos kursos. Tad papildus jauniegūtām zināšanām un prasmēm maciņā ieripos stipendija 70 latu apmērā. Kā pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane, atkarībā no kursu veida stipendiju saņem līdz 2 mēnešiem (īsajā mācību blokā) vai no 4 līdz 6 mēnešiem (garajā mācību blokā). D. Baumane uzsver, ka, pretendējot uz vietu kursos, nevarēs izvairīties no konsultācijas pie karjeras speciālista, jo vajadzīgs apstiprinājums, ka izvēle ir pamatota. Protams, karjeras speciālists, pirmkārt, ņems vērā motivāciju apgūt noteiktu zinību jomu un citus „augstākus” kritērijus, nevis izdzīvošanas režīma mudināto vajadzību tikt pie 70 latiem, kaut uz laiku.
Ņemot vērā šā brīža finansējumu, gada pirmajā ceturksnī mācību programmā varēšot iesaistīt tikai 93 bezdarbniekus: „Tas nav daudz, bet ir informācija, ka papildu finansējums būs pieejams diezgan lielā apjomā, taču summa vēl nav zināma,” skaidro D.Baumane.
Pastāv arī programma strādājošajiem, kuri darbā pavada nepilnu laiku – līdz 40 stundām nedēļā. Līdzīgi kā bezdarbnieku kursos, ir iespēja mācīties, saņemot 70 latu stipendiju. Ja ir izveidojusies grupa, tad NVA slēdz līgumu ar mācību iestādēm. D. Baumane gan paskaidroja, ka „šobrīd programma strādā, bet ir „pieturēta”, jo mainīsies nosacījumi, kurus ministrija nav skaidri noformulējusi”. Plašāku informāciju par šo programmu var iegūt NVA Liepājas filiālē.
Vēl 500 brīvu vietu
Pašvaldības aģentūras „Nodarbinātības projekti” direktors Zigmunds Cīrulis pastāstīja, ka kopš pagājušā gada 21. septembra tiek realizēts 100 latu stipendiātu projekts bezdarbniekiem. Viens cilvēks projektā piedalīties, strādāt un saņemt stipendiju var pusgadu. Jaunā sezona sāksies ar 1. aprīli, un tajā startēs 1000 cilvēku.
Lai piedalītos šajā projektā un tiktu 1000 laimīgo vidū, pēc iespējas ātrāk jāpiereģistrējas bezdarbniekos un jāizsaka vēlme startēt šajā programmā: „Viss notiek rindas kārtībā, kā arī jābūt gatavam strādāt smagu darbu. Jāņem vērā, lai startētu simtlatniekos, nedrīkst saņemt bezdarbnieka pabalstu vai no tā ir jāatsakās,” stāsta Z. Cīrulis. Šobrīd jaunajam „sasaukumam” pieteikušies jau 500 cilvēku.
Vēl vienai iespējai strādāt un saņemt algu – subsidētajām darba vietām – finansējumu valsts ļoti ierobežojusi, jo finansējums novirzīts 100 latu stipendiātu programmai. Visā Liepājas reģionā uz subsidētajām darba vietām var pretendēt 20 bezdarbnieku, tostarp 3 invalīdi bezdarbnieki. Algas apmēriem ir ļoti individuāli nosacījumi. Pusi no algas maksā valsts, pusi – darba devējs.
Sociālā dienesta redzeslokā
Vēl pagājušā gada janvārī trūcīgas personas statuss Liepājā tika piešķirts 352 personām, turpretī šogad – 1795 personām. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā pērn. Tāpat sen jau lauzts stereotips, ka garās rindas sociālajos dienestos veido vien pensionāri un invalīdi. Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe pastāstīja: Ministru kabinets nosaka, ka iedzīvotājiem ir iespēja saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai. Atkarībā no situācijas tie ir līdz 40 latiem pieaugušajiem un līdz 45 latiem nepilngadīgajiem. Pabalsts tiek maksāts 3 mēnešus, bet, ja ģimenē nav nevienas darbspējīgas personas, tad 6 mēnešus.
Savukārt trūcīgas ģimenes/personas statuss tiek piešķirts tad, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 90 latiem mēnesī. „Iegūtais statuss gan neparedz uzreiz kādu konkrētu pabalstu. Ja ienākumi ir zem 40 latiem, tad pienākas GMI pabalsts, ja virs, tad šis statuss dod atvieglojumus veselības aprūpei, braukšanai sabiedriskajā transportā, ir iespēja vienu reizi saņemt „Latvenergo” dāvanu karti 500 Kw apmērā u.c.,” stāsta I. Pūķe. Plašāka informācija http://spc.liepaja.lv/
Vērtīgs atbalsts ir dzīvokļa pabalsts, kuru piešķir vienu reizi gadā. Ja ģimenē ir darbspējīgas personas, tad pabalstu piešķir uz 3 mēnešiem, ja nav, tad uz 5 mēnešiem.
Uz pabalstu var pretendēt ģimenes ar šādiem ienākumiem – ja ģimenē ir darbspējīgas personas un ienākumi ir līdz 135 latiem uz personu, ja nav darba spējīgas personas un ienākumi ir līdz 180 latiem, bet, ja ir atsevišķi dzīvojoša darba nespējīga persona, ienākumi nedrīkst pārsniegt 225 latus mēnesī. Savukārt nepilnās ģimenēs, kurās aug nepilngadīgi bērni, pabalstu var saņemt, ja ienākumi nepārsniedz 180 latus.
Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts pēc īpašas formulas, kur tiek ņemti vērā ģimenes izdevumi par īri un komunālajiem maksājumiem, kā arī ģimenē dzīvojošo personu skaits. Tādēļ pabalsta apmērs katrai ģimenei ir atšķirīgs, taču tas nevar būt lielāks par Ls 350 uz ģimeni.
Jauna aktivitāte, ko Sociālais dienests realizē no februāra – ja iedzīvotājam ienākumi ir līdz 120 latiem uz ģimenes locekli, vai līdz 150 latiem, izvērtējot ģimenes situāciju, tiek izsniegtas izziņas par atvieglojumiem veselības aprūpē.
Kā pastāstīja I.Pūķe, pirms pabalstu piešķiršanas tiek vērtēts personas ienākumu līmenis, esošās parādsaistības u.c.: „Liepājā, lai pretendētu uz pabalstiem, var būt kredīts līdz 1000 latiem, ja aizņēmums pārsniedz šo summu, bet kredīts ņemts vienīgā mājokļa iegādei, remontam vai veselības problēmu risināšanai, studējošā kredīts u.c., tad tas nav ierobežojošs faktors, lai saņemtu pabalstu. Jāpiebilst, ka katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, turklāt cilvēkam, kurš saņem pabalstu, ir noteikti arī līdzdarbības pasākumi – ir jāmeklē darbs, jāinteresējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, vienkārši tāpat pabalstu mēs nevaram piešķirt.” Tātad, sēžot, rokas klēpī salikušiem, pat pie garantētā minimuma tik vienkārši nevar tikt.