Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/18/10908861t1hc67b.jpg)
Mazās hidroelektrostacijas nav enerģētika, žurnālam "Kapitāls" norāda AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons. "Nevajag jaukt elektrības ražošanu ar enerģētiku," akcentē energokompānijas vadītājs.
Viņš skaidro, ka "Latvenergo" ir zināmā mērā vienalga, ja valsts ir pieņēmusi politisku lēmumu atbalstīt tā saucamos zaļos projektus. "Latvenergo" šajā gadījumā administrē valsts piešķirtās subsīdijas - maksātājs ir lietotājs, iedzīvotāji.
"Tātad no šā viedokļa "Latvenergo" vispār nebūtu jākomentē dažādie biogāzes, šķeldas utt. projekti. Un tomēr. Ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība, vienkāršoti izsakoties, ir savā domāšanā ilgu laiku bijis bagātu valstu klubs, kurā ir savi noteikumi un vērtības, tostarp zaļās enerģijas ideja. Par dalību klubā ir jāmaksā. Latvijas gadījumā - skaudri," akcentē "Latvenergo" prezidents, šo situāciju salīdzinot ar dalību golfa klubā, kur visiem jāmaksā.
Tai pašā laikā patērētājam vissvarīgākais esot "kaut cik jēdzīga cena, lai nav tā, ka pēc samaksāšanas par elektrību un siltumu nekas daudz dzīvei vairs pāri nepaliek".
Kā apgalvo Miķelsons, viņš neiestājas pret zaļās enerģētikas ideju, tomēr aicina kardināli mainīt formas, kā valsts šo ideju atbalsta. Nevajadzētu būt tā, ka šis atbalsts caur iepirkuma cenu pārliekas uz patērētāju, turklāt ilgtermiņā.
"Atbalstam vajadzētu būt fokusētam tā, lai tas veicinātu uzņēmēja investīcijas vērtības palielināšanos," skaidro "Latvenergo" vadītājs.