Apdrošināt katru dzīvokli atsevišķi vai visu ēku kopumā?

Pēdējos gados ievērojami aug to dzīvokļu īpašnieku skaits, kuri atbildīgi izturas pret savu īpašumu, to apdrošinot. Tomēr kopumā Latvijā apdrošināta ir vien aptuveni trešdaļa mājokļu, šajā ziņā krietni atpaliekot no vidējā līmeņa Eiropā. Problēma kļūst pamanāma brīžos, kad, notiekot nelaimei ar nekustamo īpašumu, tā iedzīvotāji paliek bez finansiāla drošības „spilvena”, paļaujoties vien uz līdzcilvēku atbalstu.

Saskaņā ar BALTA datiem starp biežākajiem nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu iemesliem līdztekus cauruļvadu plīsumiem un zādzībām atrodami arī ugunsgrēka izraisīti postījumi, kā arī bojājumi, kas radušies dabas stihiju rezultātā. Gandrīz ik gadu tiek saņemti arī atlīdzību pieteikumi, kuru iemesls ir eksplozija ēkā. Šādos gadījumos bieži bojājumi tiek nodarīti ne tikai atsevišķiem dzīvokļiem, bet ēkai kopumā, tostarp kopīpašumam. Tas liek uzdot jautājumu, kā rīkoties gadījumā, ja ne visi dzīvokļu īpašnieki vienlīdz atbildīgi attiecas pret īpašumaaprošināšanu?

„Daudzdzīvokļu nami, kuros dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir klasisks kopīpašuma piemērs. Pirms aptuveni desmit gadiem apdrošinātāji sāka segumā iekļaut dzīvokļa īpašniekam piederošo kopīpašuma domājamo daļu apdrošināšanu. Šogad presē atspoguļoti vairāki gadījumi, kad daudzdzīvokļu namos izcēlies ugunsgrēks, kā rezultātā cietušas ne tikai telpas dzīvokļos, bet arī kopīpašums – kāpņutelpas, pagrabtelpas, jumta konstrukcijas. Ja dzīvokļa īpašnieks ir apdrošinājis sev piederošo dzīvokli un segumā ir iekļauta ēkai piederošo domājamo daļu apdrošināšana, tad viņš var justies mierīgs un nelauzīt galvu par līdzekļiem, kuri, piemēram, izdeguša jumta gadījumā, būs nepieciešami, lai atjaunotu jumta konstrukcijas,” skaidro Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu īpašuma produkta vadītāja. Viņa arī norāda, ka tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nebūs apdrošinājuši savu īpašumu, notiekot negadījumam kopīpašumā, var nākties saskarties ar neplānotiem izdevumiem un segt daļu no kopīpašuma remonta izdevumiem.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu kopīpašumā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojušās konstrukcijas – tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis. Kopīpašumā ietilpst arī iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumi, koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas un iekārtas, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma.

„Pēc mūsu pieredzes situācijās, kad nav apdrošināta daudzdzīvokļu ēkas kopīpašuma daļa, bet tikai daži dzīvokļu īpašnieki ir apdrošinājuši savus dzīvokļus, lielāku negaidītu zaudējumu gadījumā ir problemātiski atjaunot kopīpašuma daļas, jo dzīvojamo māju apsaimniekošanas budžetā nav pietiekamu uzkrājumu, lai veiktu ikdienas remontdarbus, nemaz nerunājot par lielām summām, ja notiek pēkšņas nelaimes. Tādos gadījumos reizēm vienīgā alternatīva ir kredīts, tomēr arī bankas izvirza gana augstas prasības, kuras ne visi spēj izpildīt,” skaidro L.Bogdanova, norādot, ka labākais risinājums, lai pasargātos no negaidītiem finansiāliem zaudējumiem, būtu apsaimniekotājam apdrošināt daudzdzīvokļu ēkas kopīpašuma daļu, savukārt dzīvokļa īpašniekam apdrošināt sev piederošo dzīvokli un tajā esošo mantu.

Kā labā prakse minams Nīcas pašvaldības piemērs, kuras nekustamais īpašums ir apdrošināts. Šopavasar pašvaldībai piederošā daudzdzīvokļu mājā notika gāzes sprādziens, kā rezultātā tika bojāti ēkas konstruktīvie elementi. Daļu ēkas būvvalde liedza ekspluatēt, kā dēļ vairākiem iedzīvotājiem bija jāpamet savi mājokļi. Tā kā visa būve kopā ar konstruktīvajiem elementiem, inženierkomunikācijām un apdari bija apdrošināta, tad pašvaldībai būs pieejami līdzekļi, lai uzsāktu darbu pie ēkas atjaunošanas, savukārt iedzīvotājiem pēc darbu pabeigšanas būs iespēja atgriezties savos dzīvokļos.

Ir maldīgi domāt, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas apdrošināšana ir dārga. Piemēram, ap 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa īpašniekam maksājums par visas ēkas kopīpašuma daļu apdrošināšanu būtu mazāk nekā 2 eiro mēnesī. Apdrošināšanas izmaksas visbiežāk tiek iekļautas ikmēneša rēķinā par apsaimniekošanu, tādējādi vienmērīgi sadalot maksājumu. Būtiska nozīme ir kā mājas apsaimniekotāja darbības principiem un attieksmei, tā arī pašu dzīvokļu īpašnieku izpratnei un vēlmei līdzdarboties.

„Ir apsaimniekotāji, kuri saprot, cik svarīgi ir būt finansiāli pasargātiem, tomēr ne visi iet līdzi laikam. Turklāt apsaimniekotājs nevar apdrošināt daudzdzīvokļu ēku bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas. Kopsapulces balsojumā par šāda lēmuma pieņemšanu vairāk nekā pusei īpašnieku jānobalso par. Tas bieži vien ir izaicinājums – nespēja savākt kvorumu, vieglprātīga attieksme pret īpašumu, nevēloties iedziļināties saimnieciskajos jautājumos, vai finanšu nepietiekamība. Tā rezultātā cieš tie dzīvokļu īpašnieki, kuri dara visu iespējamo, lai parūpētos par savu drošību,” skaidro L.Bogdanova, aicinot iedzīvotājus atcerēties, ka kopīpašums nozīmē arī kopēju atbildību.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašumu likumu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt tās pārvaldīšanas izdevumus, saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, kā arī apkārtējās vides kvalitātei. Tāpat arī raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kuras mitinās viņa dzīvokļa īpašumā.