/nginx/o/2018/07/19/10919833t1h00cd.jpg)
Arheologi Grieķijā uz māla plāksnes uzgājuši, iespējams, senāko zināmo Homēra eposa «Odiseja» fragmenta pierakstu.
Grieķijā atrasts, iespējams, senākais Homēra «Odisejas» pieraksts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Māla plāksne, uz kuras iegravētas trīspadsmit poēmas vārsmas, atrasta Grieķijas dienvidos. Pētnieki uzskata, ka tas ir senākais zināmais poēmas pieraksts, kas, iespējams, izveidots trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras.
Uz plāksnes ir iegravētas 13 vārsmas no «Odisejas» 14. grāmatas. Tajā vēstīts par Trojas kara varoņa Odiseja atgriešanos mājās Itakā.
«Ja tiks apstiprināts plāksnes izveides laiks, tā varētu kļūt par senāko zināmo Homēra «Odisejas» pierakstu, kas jebkad atrasts Grieķijā,» atklāja Grieķijas kultūras ministrijas pārstāvji.
/nginx/o/2018/07/19/10919832t1h3efe.jpg)
Māla plāksne tika uzieta netālu no Zeva tempļa drupām Peloponēsas pussalā.
Filologi uzskata, ka Homēra «Odiseja» ir sacerēta mutiski 8. gadsimtā pirms mūsu ēras un tikai vēlāk, jau mūsu ērā, tā tika pierakstīta. Līdz tam tā ceļoja vien «no mutes mutē», pateicoties aēdiem jeb senajiem grieķu dziesminiekiem.
Episkajā poēmā «Odiseja» vēstīts par Trojas kara varoņa Odiseja ilgo ceļu mājup pēc desmit gadus ilgā kara. Lai atgrieztos mājās, Odisejam bija nepieciešami veseli trīs gadi.
Poēma ir vairāk nekā 12 tūkstošus heksametra vārsmu gara un līdz ar Homēra «Īliadu» ir viens no Eiropas kultūras un literatūras fundamentiem.