Ugunsdzēsējiem aizvien nav izdevies lokalizēt ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā un dzēšanas darbi turpināsies arī naktī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece.
Ugunsgrēks Valdgales pagastā joprojām nav lokalizēts; dzēšana turpināsies arī naktī
VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons intervijā raidījumam "LNT ziņas" pastāstīja, ka patlaban vēja stiprums nav liels un arī tā virziens ir konstants, tāpēc var prognozēt uguns virzību. Neskatoties uz to, ka neskaitāmu kilometru garumā ir izvilktas ugunsdzēsības šļūtenes, mēģinot padot ūdeni faktiski visos ugunsgrēka izplatīšanās virzienos, ir atsevišķi posmi, kuriem joprojām neizdodas piekļūt, stāstīja Eklons.
Viņš pauda, ka lielākās bažas šobrīd ir par to, ka nakts laikā liesmas caur minētajiem posmiem varētu izlauzties uz blakus esošo purvu. Tāpat lielas bažas ir par to, ka varētu mainīties vēja virziens, atzina Eklons. "Tad situācija atkal varētu kļūt nekontrolējama un mums nāksies ķert uguni ļoti daudzās izcelsmes vietās," viņš skaidroja.
VUGD amatpersona arī uzsvēra, ka visu iedzīvotāju mājas patlaban ir drošībā. Pie tām ir atrodas arī drošības dienestu darbinieki.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā pastāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatību - tiek zāģēti koki dambju un ceļu malās, kā arī rakti grāvji.
Ugunsdzēsēji kopā ar Zemessardzi un "Latvijas Valsts mežu" darbiniekiem strādā nemitīgi, uzsvēra Mucenieks. Īpaši atzinīgi novada domes priekšsēdētājs novērtēja vietējo zemnieku sniegto palīdzību, piegādājot uguns dzēšanai nepieciešamo ūdeni. "Tuvumā esošie zemnieki, manuprāt, spēlē ļoti lielu lomu. Tas, ko var pārvest mūsdienu jaudīgie traktori nav salīdzināms ar ugunsdzēsēju mašīnām," vērtēja Mucenieks.
Taujāts par iespējamo turpmāko situācijas attīstības scenāriju, Mucenieks uzsvēra, ka spēcīga vēja atkārtota parādīšanās var situāciju pasliktināt, jo mežā ir vietas, kur uguns ir gājusi pāri, bet nav nodedzinājusi visu. Tāpat ugunsbīstamību pastiprina teritorijā esošā kūdrainā un purvainā zeme.
Savukārt komentējot situāciju Stiklu ciemā, novada domes priekšsēdētājs apgalvoja, ka tā dzīvojamajām mājām briesmas nedraud, kā arī uz laiku, kamēr iedzīvotāji ir evakuēti, ciemā nepārtraukti uzturas vairākas policijas ekipāžas. Pašlaik gan vēl nav skaidrs, vai piektdien iedzīvotāji varēs atgriezties savās mājās.
Pēc Mucenieka teiktā, pašlaik nav problēmu ar pārtikas un ūdens nodrošināšanu ugunsdzēsējiem un pārējiem iesaistītajiem.
Komentējot valsts augstākās izpildvaras iesaisti situācijas risināšanā, Mucenieks zināja teikt, ka otrdien ugunsgrēka teritoriju apmeklēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), kurš, pēc Mucenieka teiktā, tur uzturējies un novērojis dzēšanas darbus līdz vēlam vakaram. Ceturtdien ugunsgrēka vietu aplūkojis arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (LZS). Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) devis "zaļo gaismu" nepieciešamajai koku ciršanai dabas lieguma "Stiklu purvi" teritorijā, teica Mucenieks.
Talsu novada pašvaldībā informēja, ka kopumā šobrīd izdegusi aptuveni 400 hektāru liela platība.
Jau ziņots, ka ugunsgrēka dzēšanas darbos, kas turpinās kopš otrdienas vakara, ir iesaistīti VUGD ugunsdzēsēji, Valsts meža dienests (VMD) un divi Nacionālo bruņoto spēku helikopteri. Tāpat piesaistīts Lietuvas bruņoto spēku helikopters. Palīdzību sniedz arī "Latvijas Valsts meži".
Stiprā piedūmojuma dēļ evakuēts Ventspils novadā esošais Stiklu ciems, kurā dzīvo ap 130 cilvēku. Lai gan sākotnēji daļa iedzīvotāju nevēlējās pamest savas mājas, līdz ceturtdienas rītam evakuēties piekrituši gandrīz visi tā iedzīvotāji, apliecināja Palkavniece.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Ventspils novada priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, līdzekļu iedzīvotāju izmitināšanai pašvaldībai patlaban pietiekot un "cilvēku vajadzībām nekas netiek žēlots." "Lielākos līdzekļus prasa ūdens un ēdiena nodrošināšana, taču kopumā nevarētu teikt, ka patlaban izdevumi mums ir lieli," sacīja Mucenieks.
To, kad iedzīvotāji varētu atgriezties mājās, viņš prognozēt nevēlējās, jo viss esot atkarīgs no laika apstākļiem. Pēc viņa teiktā, mājlopu evakuētajiem cilvēkiem neesot, tādēļ lopu transportēšana nav notikusi.
Trešdienas vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots mediķiem un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.
VUGD pārstāve atgādināja, ka ņemot vērā sauso laiku un ugunsbīstamību mežos, mežu ugunsgrēki ir ļoti neprognozējami un bīstami - to apliecina arī šis ugunsgrēks, tādēļ iedzīvotājiem īpaši tiek atgādināts neriskēt ar savu veselību un netuvoties piedūmotajām vietām.
"Tos iedzīvotājus, kuri jūt un redz dūmus, aicinām nesatraukties. Primāri aicinām iedzīvotājus netuvoties ugunsgrēka vietai un arī neplānot pastaigas, piemēram, ogošanu un sēņošanu apkārtējos mežos, kur jūtams piedūmojums, kā arī gadījumā, ja tas jūtams māju apkārtnē, aiztaisīt ciet logus un durvis," sacīja Palkavniece.