Parādu gūstā: Ķīnas miljardi pārveido vienu no Āfrikas mazākajām valstīm (1)

Ķīna ir lielākā ārvalstu investore Džibutijā. Investīcijas mazajā Āfrikas valstī Ķīna veic, īstenojot savu vērienīgo “Joslas un ceļa" iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt transporta savienojumus starp Eirāzijas valstīm, kā arī attīstīt infrastruktūru.

Pēdējas divos gados Ķīna Džibutijai aizdevusi aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru, kas veido vairāk nekā 75% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Džibutija ar nepilnu vienu miljonu iedzīvotāju, 2015.gadā bija Āfrikā piektā lielākā Ķīnas investīciju saņēmēja,

Džibutijas piemērs parāda, kā Ķīnas naudas plūsma var transformēt pat mazas valstis.

“Nekas no tā, nebūtu iespējams bez Ķīnas,” par Džibutijā vērojamām pārmaiņām stāsta valsts ārlietu ministrs Mahmuds Ali Jusufs.

Viņš noraida citu valstu amatpersonu izteikumus, ka pārmērīgas parādsaistības pret Ķīnu var apdraudēt Džibutijas suverenitāti.

Uz 2016.gada beigām Ķīnai piederēja 82% no Džibutijas ārējā parāda.

Ķīnas vēstnieks Džibutijā iepriekš diplomātiem norādījis, ka Ķīna valstij aizdotās naudas atmaksu gaida naudā vai “graudā”.

Analītiķi Džibutijas sakarā norāda uz Šrilankas negatīvo pieredzi. Šrilanka, kas arī bija aizņēmusies lielas summas no Ķīnas, nespēja savas saistības pildīt, tāpēc pagājušā gadā nodeva Ķīnas kontrolē vienu no Šrilankas ostām.

Džibutijas finanšu ministrs Iljass Musa Davalehs gan uzsver, ka šāds scenārijs Džibutijā neatkārtosies.

“Mūsu suverenitāte nav apspriežama,” norāda ministrs.

Džibutijas opozīcija gan pauž bažas, ka Džibutija varētu attapties Ķīnas parādu gūstā.

Opozīcija norāda, ka nauda, ko valsts iekasē par ostu un militāro bāzu iznomāšanu, palīdzējusi valsts prezidentam Ismaelam Omāram Gulleham saglabāt varu jau 20 gadus, un Ķīnas aizdevumu prezidenta pozīcijas tikai vēl vairāk nostiprina.