Kad jūra izmet krastā kādu priekšmetu, pētnieki cenšas to vismaz aplūkot un nofotografēt. 19. gadsimta burinieku atliekas gadās bieži. «Ar Rainu izbraucām aplūkot krastā izskalotu vērtīgu fragmentu. Viņš paskatās un saka: «Es šito zinu.» Jūra to izskalo un atkal ieskalo atpakaļ,» stāsta Cekulis.
«Pazūd vērtības, kas ir acu priekšā, un mēs neko nedarām,» uzskata Irēna Strēle.
Voldemāra Raina zemūdens atradumiem savulaik tika iedalīta viena telpa Jūrmalas muzejā, Majoros. Tagad daļa dzīļu artefaktu nodoti «Vētru muzejam» Jūrkalnē - vienīgajam pa īstam zemūdens mantojumam veltītajam, kas patiesībā ir nevis muzejs, bet viena telpa, otra daļa glabājas Raina mājā. «Vētru muzejs» tapis ar mazās pašvaldības gādību.
No V.Raina un I.Helvigas arhīva. Burinieku vraki.
Septiņdesmit gadu vecais Voldemārs Rains – zemūdens arheologs, vēsturnieks visu dzīvi veltījis ūdens dzīļu izpētei, cilvēku, kuģu, kultūrvēstures mantojuma glābšanai. Ūdenslīdēja iemaņas viņš apguva armijā dienējot uz kuģiem. 1978.gadā Rains pabeidza Sanktpēterburgas universitāti un kļuva par vēsturnieku. Padomju laikā nira Klusajā okeānā un piedalījās glābšanas operācijās, bet tā īsti zemūdens arheoloģijai Rainam izdevās pievērsties tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
No V.Raina un I.Helvigas personiskā arhīva. Niršana kā dzīvesveids.
Kad 1988.gadā Voldemārs saņēma atļauju meklēt vrakus Kolkas kuģu kapsētā, viņa priekšā pavērās Baltijas jūras tumšās dzīles. Viņš ir atradis ne mazums unikālu, iespējams 16. gadsimta un senākus priekšmetus, tomēr tie ir tikai minējumi, jo vajadzīgas sarežģītas analīzes, kas ļautu noteikt precīzāku laiku. Tomēr viens no pirmajiem atklājumiem, ar ko vīrs lepojas, ir Rūjas upē atrastā 1939.gadā veidotā Kārļa Zemdega pieminekļa «Sējējs» galva.
Voldemārs nekad nav nodarbojies ar parastu kolekcionēšanu – biežāk viņš dzelmes mantojumu fotografēja un reģistrēja. Ja izcēla, tikai pētnieciskos nolūkos.
Viņš saka: vraks nav tikai nervus kutinošs, interesants objekts, bet arī apbedījuma vieta. Baltijas jūrā nogrimuši vairāki nelieli kuģi, līdzi aiznesot Otrā pasaules kara bēgļu dzīvības.
Pēc Raina domām, no arheoloģijas viedokļa ļoti interesantas ir arī Latvijas lielākās upes – Daugava, Lielupe, Venta, kur nosrisinājušās vēsturiskās kaujas.