/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/07/25/11035215t1hd2f6.jpg)
Zinātnieki divos mazos dzintara gabalos atraduši vēsturē pirmo zināmo čūskas mazuļa fosiliju. Eksperti lēš, ka tas varētu būt teju 100 miljonu gadu vecs.
Dzintarā atrod 100 miljonu gadu senu čūskulēnu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, dzintara gabali bieži vien slēpj apbrīnojamus laikā un telpā sastingušus artefaktus. Dzintari var atklāt cilvēkiem brīnumainus noslēpumus par antīko floru un faunu uz Zemes.
Izdevumā “Newsweek” vēstīts, ka vērtīgos dzintara gabalus uzgāja strādnieki netālu no Mjanmas un Ķīnas robežas.
/nginx/o/2018/07/25/11035219t1h0131.jpg)
Daudziem zināms, ka dzintara gabali var fosilijas izcilā stāvoklī saglabāt miljoniem gadu, tiesa, ne tik labi, lai no tām varētu iegūt, piemēram, dinozauru DNS. Šajā gadījumā vienā dzintara gabalā atradās gabals ar čūskas nomesto ādu, bet otrā – 97 skriemeļi un ribas no čūskulēna skeleta.
“Dzintars ir izcila “superlīme”. Šķidrā stāvoklī tas burtiski “sagrābj” visu, kas pie tā pieskaras. Tajā var iekļūt un saglabāties viss, kas mājo mežā, piemēram, čūskas, augi, kukaiņi, izkārnījumi un netīrumi,” komentēja pētījuma līdzautors Maikls V. Kadvels (Michael W. Caldwell).
/nginx/o/2018/07/25/11035222t1h7045.jpg)
Šis atklājums pierāda, ka šīs čūsku sugas pārstāvji (Xiaophis myanmarensis) dzīvoja mežos pirms 100 miljoniem gadu. Kā arī ļāva secināt, ka čūsku suga nav īpaši evolucionējusi laika gaitā.
Diemžēl zinātniekiem neizdevās atrast čūskas galvaskausu, kas varētu sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem.