Nav informācijas, ka Latvijas iedzīvotāji cietuši ugunsgrēkos Grieķijā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Pēdējā aktuālā informācija, kas saņemta no Grieķijas Krīžu centra, vēsta, ka saskaņā ar viņu rīcībā esošo informāciju uz plkst. 11.45 ir ziņas par 79 mirušām un 100 bezvēsts pazudušām personām. Nav informācijas, ka ugunsgrēkos būtu cietuši Latvijas iedzīvotāji, TVNET pavēstīja Ārlietu ministrijā.

Ministrija norāda, ka Latvijas vēstniecība Atēnās pastāvīgi sazinās ar Grieķijas Krīžu centru. Informācijas par Latvijas valstspiederīgajiem, kas būtu cietuši ugunsgrēkos, nav. Arī pēc palīdzības Latvijas vēstniecībā neviens nav vērsies.

Attiecībā uz Latvijas valstspiederīgo personu skaitu, kas šobrīd atrodas Grieķijā, - vēstniecības rīcībā šādu ziņu nav. Saskaņā ar Latvijas Iedzīvotāju reģistra datiem Grieķijā pastāvīgi dzīvo 365 personas.

Pēdējā aktuālā informācija, kas saņemta no Grieķijas Krīžu centra, vēsta, ka saskaņā ar viņu rīcībā esošo informāciju uz plkst. 11.45 ir ziņas par 79 mirušām un 100 bezvēsts pazudušām personām. Ugunsgrēki turpinās Gerania Mountain un Kallitexnoupoli (Pendeli) apkārtnē.

Vēstīts, ka postošos savvaļas ugunsgrēkus, kas Grieķijā prasījuši vismaz 79 cilvēku dzīvības, izdevies pakļaut kontrolei, trešdienas rītā paziņojušas amatpersonas.

Šobrīd nav izdevies savaldīt vienīgi ugunsgrēku, kas plosās kalnainē aptuveni 70 kilometrus uz rietumiem no Atēnām, pavēstīja Civilās aizsardzības ministrs Niks Tosks.

Tur ar liesmām cīnās 200 ugunsdzēsēji, kuriem atbalstu sniedz helikopteri.

Vietējās varasiestādes naktī uz trešdienu piesardzības apsvērumu dēļ evakuējušas trīs tuvumā esošās apdzīvotās vietas.

Ugunsgrēkā stipri cietušajā Rafinas kūrortā, kas atrodas uz austrumiem no Atēnām, glābšanas dienesti un brīvprātīgie turpina nodegušajās ēkās iespējamo upuru meklēšanu.

Tikmēr ugunsdzēsības dienesta amatpersonas paziņojušas, ka ugunsgrēka upuru skaits pieaudzis līdz 79.

Savukārt ugunsnelaimē cietušo apdzīvoto vietu mēri atzīst, ka bojāgājušo skaits varētu vēl ievērojami pieaugt.

Šobrīd bezvēsts prombūtnē esošo tuvinieki izveidojuši interneta vietni ar to cilvēku datiem, kuru liktenis joprojām nav zināms.

Ugunsgrēku dzēšanā Atēnām palīdzību sniegusi Kipra, Rumānija un Itālija, kas uz Grieķiju nosūtījušas gan ugunsdzēsības lidmašīnas, gan ugunsdzēsējus un mediķus.

Otrdienas vakarā Grieķijā ieradies Eiropas Savienības (ES) humānās palīdzības un krīžu vadības komisārs Krists Stilianidis, lai novērtētu situāciju notikuma vietā.

Intervijā Grieķijas sabiedriskajai televīzijai viņš norādījis, ka šīs vasaras postošo Eiropas ugunsgrēku cēlonis esot klimata izmaiņas, piebilstot, ka planētas sasilšana neesot nekādas "viltus ziņas".

Tikmēr visā Grieķijā izsludinātas trīs dienu sēras un karogi nolaisti pusmastā.

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu