/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9663000t1hde9b.jpg)
Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Boreļs pirmdien noraidīja apgalvojumus, ka viņa valsts pieredzētu masveida imigrāciju, vienlaikus uzsverot, ka Eiropai ir vajadzīgas jaunas asinis, lai kompensētu zemos dzimstības rādītājus.
Spānijas ministrs noliedz, ka migrācija būtu masveida
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs trivializējam vārdu "masveida"," pēc sarunām Madridē ar Jordānijas kolēģi Aimanu Safadi sacīja Boreļs.
Šogad Spānijā pa jūras ceļu ieradies teju 21 000 migrantu, bet 304 ceļā esot gājuši bojā, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas dati.
Migrantu skaits, kas dodas no Lībijas uz Itāliju pa Vidusjūru, ir sarucis par 80%, un par galveno migrantu galamērķi kļuvusi Spānija.
Migranti Spānijā nokļūst arī, šķērsojot sauszemes robežu. Spānijas Āfrikas teritorijās viņi iekļūst no Marokas.
Ceturtdien Spānijai piederošajā Seutā no Marokas ielauzās 602 migranti, robežas sturmēšanas laikā policistus apmētājot ar kodīgiem nedzēstiem kaļķiem, izkārnījumiem un akmeņiem.
Boreļs atzina, ka tas "šokē sabiedrisko domu, un imigrācijas nekārtīgais raksturs rada bailes".
Bet viss ir relatīvs, un "600 cilvēki nav masveida, salīdzinot ar 1,3 miljoniem" Sīrijas bēgļu, kas šobrīd ir Jordānijā.
"Mēs runājam par 20 000 [migrantu] līdz šim šajā gadā valstī ar 40 miljoniem iedzīvotāju," sacīja ministrs. "Tā nav masveida migrācija".
Viņš arī pieļāva, ka Eiropai, kur daudzās valstīs ir zemi dzimstības rādītāji, migrācija var nākt par labu.
"Eiropas demogrāfiskā evolūcija liecina - ja mēs nevēlamies pakāpeniski kļūt par novecojušu kontinentu, mums ir vajadzīgas jaunas asinis, un kaut kā nešķiet, ka šīs jaunās asinis rastos no mūsu spējas radīt pēcnācējus," skaidroja ministrs.