«Nākotnes» gardumi Ramadāna mielastā: kā Latvijas uzņēmēji ienāk Arābu Emirātos (3)

Ko mūsu uzņēmēji dara AAE?

Kopš Krievijas ģeopolitisko spēļu sākšanas Ukrainā 2014. gadā Latvijas bizness sastopas ar zināmām grūtībām. ES un Krievijas sankciju apmaiņa ir samazinājusi iespēju eksportētājiem pārdot savu produkciju lielā austrumu kaimiņa tirgū un radījusi vērā ņemamus zaudējumus. Jau 2015. gadā Latvijas uzņēmēju eksports uz Krieviju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 24%. Visvairāk cieta tieši pārtikas ražotāji (īpaši piensaimnieki). Vēl tā paša gada nogalē LTRK valdes loceklis un sauso būvmaisījumu ražotāja Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags apgalvoja, ka sankcijas ir radījušas zaudējumus  aptuveni 67% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru, kuri strādā ar Krieviju.

Šādā situācijā Latvijas uzņēmēji izvēlējās rīkoties un meklēt alternatīvus tirgus savas produkcijas pārdošanai. Tie uzskatīja, ka tikai tā izdosies atsvērt zudušo peļņu un mazināt ietekmi no līdzīgiem satricinājumiem nākotnē. Par laimi, līdzīgās domās bija arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, kura pēdējos gados ir sākusi aktīvu darbu pie uzņēmēju pabalstīšanas līdz šim eksotiskās pasaules daļās. Šādā kontekstā par vienu no Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritātēm ir tikusi izvirzīta sadarbības veicināšana ar Persijas līci.

Reģions ir plaši pazīstams ar plūstošo melno zeltu, ielās traucošajiem Ferrari, baltos paltrakos tērptajiem arābiem un debesskrāpjiem, kuri var likt nobālēt pat Ņujorkas centram.

Kāpēc tieši AAE?

Par Persijas līča valstīm var uzskatīt AAE, Kataru, Saūda Arābiju, Kuveitu, Omānu, Bahreinu un pat turpat kaimiņos esošo Irānu. Tomēr tieši AAE ir kļuvuši par Latvijas uzņēmēju platformu Līča zemju iekarošanā. Kāpēc? Iemesls ir saistīts ar to ģeogrāfisko izdevīgumu.

Milzīgās AAE ostas (galvenokārt Dubaijas un Abū Dabī) kalpo kā eksporta vārti uz visu reģionu un ļauj uzņēmējiem izdevīgi piekļūt arī pārējo valstu tirgiem.

Šis apstāklis apvienojumā ar AAE labvēlīgajiem likumiem ārējās tirdzniecības un investīciju piesaistīšanai, kā arī valsts augsto atkarību no pārtikas preču importa rada vilinošu piedāvājumu. Iespējams, pat piedāvājumu, no kura nav iespējams atteikties.

Kādi ir panākumi?

Lai gan AAE tirgus ir ļoti piesātināts un konkurence tajā ir nežēlīga, Latvijas ekonomiskā sadarbība ar AAE turpina pieaugt. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas eksporta apjoms uz AAE 2017. gadā ir pārsniedzis 100 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka Latvijas tirdzniecības apjoms ar tās galveno stratēģisko partneri ASV tajā pašā gadā bija vairāk nekā 300 miljoni eiro, šis skaitlis ir uzskatāms par ievērojamu.

AAE nenoliedzami ierindojas lielāko Latvijas tirdzniecības partneru vidū, kuri atrodas ārpus Eiropas Savienības un turpina piesaistīt milzīgu uzņēmēju interesi.

Par šā apgalvojuma patiesumu liecina kuplais dalībnieku skaits biznesa seminārā par uzņēmējdarbības iespējām Tuvajos Austrumos, kuru šogad rīkoja Ārlietu ministrija. Pamatojoties uz izplatīto preses relīzi, seminārā piedalījās vairāk nekā 60 uzņēmēju. Kopš 2017. gada oktobra ir atvērts arī tiešais  aviokompānijas airBaltic reiss no Rīgas uz Abū Dabī, kurš atvieglina savstarpējo sakaru veidošanu.

Ņemot vērā, ka biznesam Līča reģionā ir tikpat liels politisks jumts kā biznesam Krievijā, šajos panākumos liels ir jau minētās Ārlietu ministrijas nopelns. Nav bijusi veltīga vēstniecības atvēršana AAE 2014. gadā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības atvēršana.

Abu minēto institūciju sniegtais atbalsts ir ļāvis Latvijas un AAE uzņēmējiem veiksmīgāk nodibināt savstarpējus kontaktus, jo asociēšanās ar valsts pārvaldi emirātos norāda uz partnera uzticamību.

Savukārt šāds uzticamības signāls ir ļoti svarīgs arābu biznesa vidē, kurā sakari tiek nodibināti, sākotnēji iepazīstot cilvēku personiskā līmenī. Biznesa jautājumi tiek apspriesti vēlāk. Valsts klātbūtne ir vajadzīga, arī lai parādītu AAE karaliskajām ģimenēm, ka Latvijas uzņēmēji nav ieradušies nodarīt kaitējumu AAE. Ņemot vērā valdnieku dinastiju pastāvīgo klātbūtni AAE ekonomikā, tie var nepieciešamības gadījumā izvēlēties kaitēt biznesa interesēm.

Apliecinājums Latvijas un AAE veiksmīgajam politiskajam dialogam ir arī  AAE vēstniecības Rīgā atvēršana 2017. gadā, kura ir kļuvusi par vienīgo arābu valstu vēstniecību visā Baltijā.

Ne tikai AAE ir mūsu logs uz Līča reģionu, bet esam arī AAE logs uz Baltiju.

No kā jāuzmanās?

Lai gan uzņēmēju bizness AAE aug griezdamies, tomēr atslābt šajā noslēpumainajā ūdenspīpju un dateļu zemē nedrīkst. Līča reģionā jau ilgstoši norisinās rīvēšanās ar Irānu (AAE un citiem karaļnamiem varētu nepatikt Latvijas sadarbība ar šo valsti) un nesaskaņas arī pašu arābu monarhiju starpā (pie kurām pieder AAE). Lai gan  ASV 9. maija lēmums atjaunot pret Irānu starptautiskās sankcijas ir pārvilcis svītru Latvijas ekonomiskajām interesēm šajā valstī, nedrīkst aizmirst par Kataras krīzi.

Kas tā tāda? 2017.g. vasarā Saūda Arābija un tās sabiedrotie Tuvajos Austrumos (tai skaitā AAE) pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kataru, kā arī piemēroja tai gaisa un sauszemes blokādi. Lai gan kā oficiālais iemesls ir minēts atbalsts starptautiskajam terorismam un sadarbība ar Irānu, tomēr skaidrs, ka patiesais cēlonis bija Saūda Arābijas vēlme iegrožot Kataras neatkarīgo ārpolitiku. AAE savukārt krīzē saskatīja iespēju kļūt par otru spēcīgāko spēlētāju Līča monarhiju saimē – pozīcija, kura iepriekš tika dalīta ar Kataru.

Latvijas stingri uzņemtais kurss uz sadarbību ar AAE un arī Saūda Arābiju (kurā martā akreditējās pirmā vēstniece – Astra Kurme) esošās krīzes kontekstā nostāda to vienā nometnē ar bloķējošajām valstīm.

Tas savukārt draud apgrūtināt sadarbību ar tām Līča monarhijām, kuras nevēlas redzēt tik lielu Saūda Arābijas ietekmi to ārpolitikās (piemēram, Omāna un Kuveita).

Lai gan šāds apstāklis tiešā veidā neietekmē uzņēmēju darbību AAE, tomēr tas draud ietekmēt Ārlietu ministrijas izvirzīto mērķi par visa Līča reģiona ekonomisku apgūšanu. Ir skaidrs, ka Katara un citas minētās valstis nevēlēsies dziļu ekonomisku sadarbību ar Latviju, kamēr tā tiks redzēta kā AAE ietekmes zona. Jau martā  Katara izvēlējās atvērt tiešo reisu uz Tallinu un apgāja Rīgu, kuras lidosta ir Baltijas reģionā daudz stratēģiski svarīgāka. Pastāv arī risks, ka pēc krīzes beigām Katara un pārējās minētās valstis turpinātu atcerēties Latvijas darbības un liktu šķēršļus uzņēmēju ienākšanai to tirgos.

Tomēr, neskatoties uz šīm nepilnībām, nedrīkst noliegt, ka valsts pārvalde ir izdarījusi milzu darbu. AAE ir kļuvusi par Latvijas iespēju zemi, uz kuru plūst gan mazi, gan lieli peļņas tīkotāji. Nav izslēgts, ka nākotnē varēsim dzirdēt stāstus par Dubaijas valdnieka mielošanos ar datelēm kopā ar SIA «Tukuma piens» ražoto produkciju. Vai arī stāstus par arābu nacionālā ēdiena – šavarmas gatavošanu ar SIA «Nākotne» gaļu. Jau tagad LIAA pārstāvniecības vadītājs Aigars Štokenbergs ir norādījis, ka latviešu izstrādājums «Ecogrill» ir nopērkams katrā Dubaijas benzīntankā.

Šķiet, ka Latvijas produkcijai AAE ir kāds mazumiņš no Šeherezādes maģijas, kura apkārtējos apbur gluži kā kādā populārā pasakā.

1. https://www.makroekonomika.lv/krievijas-ena-precu-eksporta-pamazam-saruk
2. https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/sankcijas-pret-krieviju-radijusas-zaudejumus-67-ltrk-biedru-14112947
3. https://lvportals.lv/dienaskartiba/292889-arlietu-ministra-edgara-rinkevica-uzruna-saeimas-arpolitikas-debates-2018-gada-25-janvari-2018
4. http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-apvienoto-arabu-emiratu-attiecibas
5. http://www.la.lv/emiratos-grandiozi-verienigi/
6. https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/atirdz/atirdz__detalizeta__2zim/ATD200.px
7. https://www.db.lv/zinas/vejonis-aae-vestniecibas-atversana-latvija-laus-paplasinat-divpusejas-attiecibas-459024
8. http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/39644-darbu-uzsakusi-latvijas-vestnieciba-apvienotajos-arabu-emiratos
9. http://www.liaa.gov.lv/lv/kontakti/parstavniecibas
10. https://www.aljazeera.com/news/2018/05/donald-trump-declares-withdrawal-iran-nuclear-deal-180508141155625.html