Eksperte norāda: nenoliedzami, tas, ka putekļu sastāvā ir arī ogļu daļiņas, Ventspils iedzīvotājiem sagādā neērtības, taču tām galvenokārt ir estētisks raksturs – noputējušas palodzes, grīdas un citas virsmas. Bet cilvēku veselību Ventspils gaisa kvalitāte neapdraud.
Šī gada Latvijai netipiski karstajā un sausajā vasarā putekļu koncentrācija visā valstī ir augstāka nekā pērn, taču, kā liecina vides monitoringa staciju rādītāji, Ventspilī starpība starp pagājušā un šī gada rādītājiem bijusi viszemākā.
VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta uzsver, ka uzņēmums vienmēr ir strikti ievērojis un ievēros visas vides aizsardzības normatīvos noteiktās prasības, kā arī aicina iedzīvotājus saprast, ka ostas uzņēmumi ne vien dod ievērojamu pienesumu pilsētas budžetam un rada darba vietas, bet to darbības rezultātā rodas arī zināmas blaknes, kuras uzņēmums ar visiem tā rīcībā esošajiem līdzekļiem cenšas pēc iespējas mazināt.
VTO Administratīvi tiesiskā direktore Alīna Rugine uzsvēra, ka uzņēmums visas savas darbības veic saskaņā ar Ventspils reģionālas vides pārvaldes (RVP) izsniegtās B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā iekļautajiem normatīvajiem aktiem, turklāt vides drošības prasības tikai pastiprināsies. Turpmāk veicot akmeņogļu grēdu mērījumus, tos vajadzēs dokumentēt, tāpat viena monitoringa stacija jāizvieto tuvāk ogļu uzglabāšanas vietai, vēl jāizveido un jāizvieto videonovērošanas sistēma ogļu izkraušanas un kuģu iekraušanas novērošanai. Šīs vasaras meteoroloģiskie apstākļi nav bijuši tādi, lai uzņēmums lemtu par darbības apturēšanu. Tik ārkārtēji mēri saskaņā ar piesārņojošās darbības atļaujas prasībām jāpieņem vien tad, ja vēja ātrums pārsniedz 21 metru sekundē. “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uzņēmumam paziņo par nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem, mēs tos fiksējam, un katru nedēļu atskaitāmies RVP par konkrētiem pasākumiem, kas veikti laika apstākļu ietekmes mazināšanai – mitrināšanu, pastiprinātu mitrināšanu, tīrīšanu, u.tml.,” teica A. Rugine. Savukārt uz jautājumu, kas maksās par piesārņojošās darbības sekām, A. Rugine norādīja, ka VTO, līdzīgi kā visi citi uzņēmumi, kuru darbības specifika var radīt piesārņojošo darbību, valsts budžetā maksā dabas resursu nodokli.