2020.gadā pasaulē IKT nozares darbinieku deficīts sasniegs vienu miljonu

Viņš norādīja, ka IKT nozare attīstās strauji, tās ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos - pieaug nozarē nodarbināto cilvēku skaits, pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, kā arī eksporta apjomi. "Patlaban puse no visiem Latvijas IKT nozares ģenerētajiem produktiem tiek eksportēti. Pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Latviju par savu mājas vietu ir noskatījuši vairāki starptautiski uzņēmumi, tāpat nozarē savu vietu ir pieteikuši informāciju tehnoloģiju (IT) servisa centri un jaunuzņēmumi, ir spēcīgi vietējie IT uzņēmumi, kas strādā ne tikai Latvijā, bet iekaro pasauli," sacīja Namatēvs.

Namatēvs uzsvēra, ka IT joma ir dzinējspēks visai Latvijas tautsaimniecībai, jo tā integrējas dažādās nozarēs. "Viena piektā daļa jeb 22% no globālās ekonomikas attiecas uz digitālo ekonomiku. Tāpēc, izvēloties karjeru IKT nozarē, nozīmē iegūt garantiju tam, ka būsi pieprasīts darba tirgū ne tikai dažus tuvākos gadus, bet vismaz 10 un vairāk," atzīmēja Biznesa augstskolas "Turība" prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā.

Viņš papildināja, ka IT prasmes mainīsies un attīstīsies, kā tas notiek arī patlaban, taču nozares profesionālis, kurš pilnveidos savas prasmes un zināšanas, kā arī sekos līdzi pasaules tendencēm, būs pieprasīts un novērtēts.

"Turklāt ir jāapzinās, ka ar Latvijā iegūtu IT izglītību nozares pārstāvji ir konkurētspējīgi visur. Latvijā ir ienākuši arī lielie, starptautiskie IT nozares grandi, piemēram, "Accenture", "Tieto", "Microsft", "SAP" u.c. Tas nozīmē, ka starptautiskas karjeras sākums ir iespējams arī tepat - Latvijā," sacīja Namatēvs.

Biznesa augstskolas "Turība" prorektora zinātniskajā un akadēmiskajā darbā skaidroja, ka IKT ieviešana gan valsts pārvaldē, gan biznesā Latvijai ir vienīgais ceļš, kas ļaus kļūt par vienu no viedo tehnoloģiju līderēm pasaulē. Tāpat, lai sekmētu Latvijas kā viedvalsts attīstību, nepieciešama cieša un reālos darbos balstīta IKT nozares uzņēmumu un zinātnes, izglītības jomas sadarbība. "Tieši augstākās izglītības iestādes kā neatkarīgas institūcijas, kurās ir koncentrētas zināšanas, var sniegt būtisku pienesumu. Lai veicinātu digitālo attīstību un sagatavotu IT profesionāļus, izglītības sistēmā nepieciešams integrēt aizvien vairāk inovācijas, zināšanas un tehnoloģijas," viņš uzsvēra.

"Nākamajā desmitgadē būs pieprasījums pēc tādām jaunām profesijām kā lielo datu vadītāji, paplašinātās realitātes arhitekti, digitālās valūtas baņķieri, robotu sadarbības projektētāji, printēto orgānu arhitekti un citām, un atbilstošs studiju virziens ir iespēja ne tikai digitālas Latvijas veidotājam, bet arī tiem, kuri vēlas būt veiksmīgi un pieprasīti jebkurā pasaules valstī," norādīja Namatēvs.