Apvienotās Karalistes lauksaimnieki gandrīz pilnībā atkarīgi no sezonālajiem ārvalstu darbiniekiem, kas novāc dārzeņu un augļu ražu. Pērn tur strādāja ap 60 000 sezonālo darbinieku, no kuriem tikai apmēram viens procents bija briti, vēsta "The Washington Post".
Britu lauksaimnieki nobažījušies: kas novāks ražu pēc "Brexit"? (9)
Lielākā daļa sezonālo viesstrādnieku Apvienotajā Karalistē ierodas no Austrumeiropas, galvenokārt Bulgārijas un Rumānijas.
Kamēr Apvienotā Karaliste ir Eiropas Savienībā (ES), sezonālie lauksaimniecības darbinieki var brīvi ierasties Apvienotajā karalistē un strādāt noteiktu laiku - parasti četrus līdz piecus mēnešus. Sākoties aukstajam laikam, viņi atgriežas savās valstīs.
Taču tuvojas 2019.gada 29.marts - datums, kad plānota Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Lauksaimnieki ir nobažījušies: kas nākamgad novāks ražu?
Lauksaimnieku kooperatīva «Berry Gardens» vadītāja Džekija Grīna norāda, ka jau šogad sezonālo darbinieku skaits samazinājies par 30 līdz 40%. Tā rezultātā daļa ražas palika nenovākta un sapuva uz lauka vai siltumnīcās.
«Diezgan drūmi,» uzsver Grīna. «Un domājams, ka paliks vēl sliktāk pirms kaut kas uzlabosies pēc »Brexit«.»
Bailes par masveida migrāciju bija viens no «Brexit» dzinējspēkiem. Taču «Brexit» kritiķi norāda, ka Apvienotā Karaliste lielā mērā ir atkarīga no viesstrādniekiem - ne tikai «labākajiem un spožākajiem» prātiem finanšu, tehnoloģiju un medicīnas nozarē, kuru palikšanu valstī solījusi premjerministre Terēza Meja, bet arī tiem darbiniekiem, kas tīra viesnīcu istabas, strādā restorānu virtuvēs un novāc augļus un dārzeņus.
Ja vēl vairāk samazināsies viesstrādnieku skaits no ES, daļu darba vietu nāksies aizpildīt pašiem britiem. Darbā iekārtošanas uzņēmuma «Concordia» vadītāja Stefānija Morela, kuras kompānija apgādā ar darbiniekiem apmēram 200 britu lauksaimniecību, norāda, ka briti šajās vakancēs tikpat kā nepiesakās.
«Mums bija divi [britu] pieteikumi no 10 000,» viņa sacīja.
Jautāta, kāpēc vietējie nevēlas strādāt šādu darbu, viņa norāda uz vairākiem apstākļiem: agro celšanos, garajām darba dienām, fiziski smago darbu, sezonalitāti, dārgu transportu. Lielāks skaits britu lauksaimniecības uzņēmumos strādā kā loģistikas vadītāji vai biroja darbinieki, taču pēdējos gados arī šos amatus ieņem arvien vairāk austrumeiropiešu.
Liela daļa britu, kas izmēģinājuši roku augļu un dārzeņu novākšanā, «burtiski neiztur pat nedēļu», sacīja Morela.
«The Washington Post» uzrunāja vienu no retajiem britu ogu lasītājiem - 20 gadus veco studentu Maksu Hjūzu, kurš strādā uzņēmumā Herefordšīrā. Hjūzs un vēl trīs studenti ir vienīgie briti, kuri šovasar novāc upenes Snellu ģimenes saimniecībā, kaut pavisam tur strādā apmēram 300 cilvēki.
«Mēs gribam pateikt skaidri un gaiši: ja mēs varētu pieņemt darbā britu darbiniekus, mēs to darītu, taču tas nav iespējams,» uzsver saimniecības īpašniece Kristīne Snella.
Hjūza darba diena sākas piecos no rīta, bet beidzas vēlā pēcpusdienā. Ieskaitot virsstundas un bonusus par veiklu strādāšanu, viņš sešu nedēļu laikā, strādājot sešas dienas nedēļā, varētu nopelnīt vairāk nekā 3000 sterliņu mārciņu (3360 eiro).
«Tas nav slikts vasaras darbs,» viņš saka.
Taču Hjūzs un pārējie saimniecībā strādājošie briti saprot, kāpēc tautieši nesapņo strādāt lauksaimniecībās.
«Daudzi nekad nedarītu šādu darbu,» stāsta 24 gadus vecais Lūiss Hiskoks, kurš nesen absolvēja Hārpera Adamsa Universitāti. «Viņi labāk meklēs darbu Londonā, cerot uz pelnošāku un interesantāku darbu. Daži ir snobi. Darbs saimniecībās asociējas ar austrumeiropiešiem.»
«Ja vairāk maksātu, varbūt pieteiktos vairāk cilvēku?» prāto 22 gadus vecais Kārdifas Universitātes absolvents Eliots Pekems, piebilstot, ka tad zemenes būtu dārgākas.
Izskanējuši ierosinājumi, ka pēc «Brexit» lauksaimniecības darbos varētu piesaistīt bijušos ieslodzītos vai fiziski veselus cilvēkus, kuri iztiek no pabalstiem.
Konservatīvā deputāte Helēna Vatlija, kura vada augļu un dārzeņu audzētavu interešu aizstāvēšanai izveidoto parlamentāro komisiju, norāda uz vairākiem apstākļiem, kas vēl pirms «Brexit» noveduši pie viesstrādnieku skaita samazināšanās. Viens no tiem ir mārciņas vērtības krišanās, līdz ar ko sezonālajiem darbiniekiem mazinājusies motivācija doties peļņā uz ārvalstīm. Turklāt viesstrādnieku izcelsmes valstīs, piemēram, Rumānijā, uzlabojusies ekonomiskā situācija.
Vatlija iestājas par sezonālo darbinieku piesaistīšanas programmas izveidošanu, kurā varētu ietvert arī valstis ārpus ES. Šādas programmas ietvaros ražas novācēji varētu Apvienotajā Karalistē ierasties uz noteiktu laiku.