Ja vēl vairāk samazināsies viesstrādnieku skaits no ES, daļu darba vietu nāksies aizpildīt pašiem britiem. Darbā iekārtošanas uzņēmuma «Concordia» vadītāja Stefānija Morela, kuras kompānija apgādā ar darbiniekiem apmēram 200 britu lauksaimniecību, norāda, ka briti šajās vakancēs tikpat kā nepiesakās.
«Mums bija divi [britu] pieteikumi no 10 000,» viņa sacīja.
Jautāta, kāpēc vietējie nevēlas strādāt šādu darbu, viņa norāda uz vairākiem apstākļiem: agro celšanos, garajām darba dienām, fiziski smago darbu, sezonalitāti, dārgu transportu. Lielāks skaits britu lauksaimniecības uzņēmumos strādā kā loģistikas vadītāji vai biroja darbinieki, taču pēdējos gados arī šos amatus ieņem arvien vairāk austrumeiropiešu.
Liela daļa britu, kas izmēģinājuši roku augļu un dārzeņu novākšanā, «burtiski neiztur pat nedēļu», sacīja Morela.
«The Washington Post» uzrunāja vienu no retajiem britu ogu lasītājiem - 20 gadus veco studentu Maksu Hjūzu, kurš strādā uzņēmumā Herefordšīrā. Hjūzs un vēl trīs studenti ir vienīgie briti, kuri šovasar novāc upenes Snellu ģimenes saimniecībā, kaut pavisam tur strādā apmēram 300 cilvēki.
«Mēs gribam pateikt skaidri un gaiši: ja mēs varētu pieņemt darbā britu darbiniekus, mēs to darītu, taču tas nav iespējams,» uzsver saimniecības īpašniece Kristīne Snella.
Hjūza darba diena sākas piecos no rīta, bet beidzas vēlā pēcpusdienā. Ieskaitot virsstundas un bonusus par veiklu strādāšanu, viņš sešu nedēļu laikā, strādājot sešas dienas nedēļā, varētu nopelnīt vairāk nekā 3000 sterliņu mārciņu (3360 eiro).