Kāda ir Vidzemes “īstā garša”?

Katrīna ir kurzemniece, un viņas bērnības puse aizvadīta Rojā, ko šobrīd ir nomainījusi dinamiskā Rīgā, tāpēc līdz šim Vidzeme iepazīta minimāli. Stefānija Latvijā bija ieradusies, lai kopā ar Katrīnu izzinātu īsto Vidzemes garšu un pastāstītu par to saviem sekotājiem. Četras dienas ilgušās darba vizītes laikā blogu autores citstarp degustēja kaņepju pienu, iemācījās pagatavot pelašķu kokteili, izcepa katra savu rudzu maizes klaipiņu un izbaudīja dienas lomu restorānā Baltijas jūras piekrastē. Katrīna Mame atklāj četras vietas, kas paliks īpašā atmiņā.

Straupes lauku labumu tirdziņš

Tirgotāji ir vietējie mājražotāji, piedāvājums ir svaigs un sezonāls. Iespējams iegādāties sierus, kas citur nav ne redzēti, ne baudīti. Kaņepju piens, pašu ceptas kūkas un dārzeņi, nobaudāms ir viss, un visa ir ļoti daudz, tieši tāpēc tas ir viens no unikālākajiem tirdziņiem Latvijā, ko ir vērts apmeklēt. Jūtams, ka tirgū mājo labas vērtības, produkti ir veselīgi un audzēti, saudzējot dabas daudzveidību un domājot par vides ilgtspēju.

Piemājas saimniecība “Silkalni”

Saimniecības lielākais dārgums ir pati saimniece Zeltīte Kaviere, kura ar milzīgu prieku stāsta par visu, kas notiek saimniecībā, kas ir specializējusies ārstniecības augu audzēšanā, vākšanā, kaltēšanā un pārstrādē. Saimniecībā iespējams doties ekskursijās pa zāļu laukiem un smelties zināšanas par ārstniecības augu valsti. Vidzemes garšas meklējumos saimnieces pavadībā tika gatavots pelašķu mohito, no zālītēm gatavoti skrubji un kājas atpūtinātas zāļu vanniņā. “Man tā bija atgriešanās pie latviskajām saknēm, tas, kas ir aizmirsts, dzīvojot pilsētā. Pilsētā nedaudz pietrūkst dabas, ar brīvdienām laukos vien nepietiek, lai aptvertu visu ieguvumu. Esot šajā saimniecībā, var redzēt, kā cilvēks dzīvo pilnā harmonijā ar dabu. Zeltīte zina visu par katru augu, par katru koku, tā nozīmi un labajām īpašībām, ko tās dod un kā palīdz. Man tā likās kā liela gudrība, ko pilsētnieki ir pazaudējuši. Esmu ļoti pārsteigta, līdz šim nebiju satikusi tik zinošu cilvēku par šo tēmu!” savas piedzīvotās sajūtas skaidro Katrīna Mame. Saimniecei ir neskaitāmu tinktūru un sīrupu krājumi, kas gatavoti no pļavās augušajiem ārstniecības augiem.

Maizes ceptuve “Donas”

Viennozīmīgi viena no tām vietām, kas jāapmeklē Vidzemē, ja dodas garšas meklējumos, ir maizes ceptuve “Donas”, kurā pieredzes bagāti saimnieki iepazīstinās ar maizes ceptuvi un pastāstīs par maizes tapšanu un 100 gadus veco abru. Lielākiem interesentiem ir iespēja piedalīties maizes cepšanā un izbaudīt visus maizes tapšanas posmus. Ceptuves saimnieki sagaida ar uzklātu guldu, kurā goda vietā ir pašu ceptā maizīte, pašu gatavots sviests, kaņepju sviests un medus. “Donas” ir ģimenes uzņēmums, kurā iesaistās visa ģimene un ar degsmi dalās savās zināšanās.

Zemnieku saimniecība “Adzelvieši”

Saimniecība lielā platībā audzē kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu, aizdaru un eļļu. Šī ir lieliska vieta, kur iepazīties ar kaņepes plašajām izmantošanas iespējām, tās pielietošanu pārtikā, kaņepju šķiedras apstrādē un izmantošanā. Uzzinot Latvijas kaņepju audzēšanas vēsturi, izrādās, ka pirms Padomju Savienības kaņepes bija ļoti populārs augs, kas tika audzēts, lai izmantotu gan tekstilam, gan ēšanai. Tagad tas liekas ekskluzīvs produkts, bet kādreiz tas bijis ļoti izplatīti - audzēt kaņepi. “Tajās dienās, viesojoties saimniecībās, es atkal sajutu sevī latviskumu, jo pilsētā tas nozīmē aplikt ap kaklu šalli ar latvju zīmēm. Saimniecībās viesojoties, tas tiek atdzīvināts ar īstajām sajūtām, jo saimnieki ir cilvēki, kas piekopj senās tradīcijas, daudz stāsta par vēsturi, un tas iedvesmo. Interesants atklājums bija tas, ka katrā saimniecībā, kur viesojāmies, bija kāds produkts no kaņepēm, rupjmaize, sviests, medus un svaigas zivis. Es maz esmu izpētījusi Vidzemi un esmu patīkami pārsteigta par visu. Tur ir, ko redzēt un atklāt,” savā garšas ceļojuma pieredzē dalās Katrīna Mame.