Ko tu zini par millennials paaudzi? (2)

Tipisks mileniālis ir raksturots šādi:

ar sevi apmāts jeb narcistisks divdesmitgadnieks, kurš sagaida atzinību tikai par to, ka eksistē, darbavietu maina ik pēc pāris mēnešiem, visu laiku pavada telefonā un nedomā par nākotni vai finansēm.

Stereotips: millennials paaudze ir selfiju taisītāji

Taisnība, ka mūsdienās telefons ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kurā glabājas kontakti, atmiņas, ikdienā nepieciešamie rīki, piemēram, sabiedriskā transporta kustību saraksts, mobilā banka, navigācijas aplikācija WAZE, Mobilly un citas nozīmīgas aplikācijas. Daļai cilvēku tas ir pat iztikas pelnīšanas rīks. Taisnība, ka mileniāļiem neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir viedtālrunis, bet nav taisnība, ka mileniāļi telefonu izmanto tikai selfiju jeb pašbilžu uzņemšanai. Tūkstošgades paaudzes pārstāvji notikušajā pirmajā millennials meetup Latvijā apliecināja, ka lielākoties izmanto telefonu saziņai (68%), kā arī darbam (14%) un sociālajiem tīkliem (16%), bet tikai 3% atbildēja, ka izmanto telefonu galvenokārt fotogrāfiju uzņemšanai.

TechChill valdes locekle Marija Ručevska atzina, ka mobilās ierīces un mūsdienu tehnoloģiju sasniegumi ir atvieglojuši visas tehniskās lietas, lai tām nebūtu jāvelta domas vai enerģija. Ne velti mileniāļu vidū ir izteiciens “there’s an app for that” jeb tā izdarīšanai ir izveidota aplikācija. Tika apskatīti jaunākie pakalpojumi, kurus mileniāļi labprātāk izmanto tradicionālo pakalpojumu vietā. Piemēram, taksometru izsaukt ar aplikācijas palīdzību, nevis zvanot; maksājumus veikt mobilās bankas aplikācijā, nevis datorā (kur nu vēl filiālē); pasūtīt ēdienu ar viena klikšķa palīdzību, nevis doties uz veikalu iepirkties. Tagad mileniāļu vajadzībām izveidots pat speciāls pensiju 2. līmeņa plāns “Millennials”, kas pats maina ieguldījumu stratēģiju atbilstoši klienta vecumam, un līdz ar to, gadiem ejot, cilvēkam pašam nav jāmaina pensiju plāns. Tāpat tika aplūkoti arī citi pakalpojumi, kas transformējušies līdz ar šīs paaudzes paradumiem.

Stereotips: millennials paaudze nedomā par nākotni un dzīvo uz vecāku rēķina

Dažādu millennials paaudzes paradumu dēļ sabiedrībā ir pieņēmums, ka millennials paaudze nedomā par nākotni. Lai gan ir tiesa, ka mileniāļi pret nākotnes plānošanu attiecas citādāk nekā iepriekšējās paaudzes, pieņēmums, ka millennials paaudze neprot plānot savas finanses un dzīvo uz vecāku rēķina, ir aplams. CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs un mileniālis Kārlis Purgailis uzsver, ka šo stereotipu ietekmē katras valsts vēsture. Piemēram, tūkstošgades paaudze, kas piedzīvojusi padomju laikus vai pēcpadomju periodu, būtiski atšķiras no šīs paaudzes pārstāvjiem, piemēram, ASV. K. Purgailis, balstoties uz datiem, atzīmē, ka

milennials paaudzes daļa, kas dzimusi laikā no 1980. Līdz 1994. Gadam, šobrīd Latvijā ir vispelnošākā – šiem cilvēkiem ir lielākie ienākumi un lielākā pelnītspēja, kā arī viņiem ir racionāls un pārdomāts skatījums savai nākotnei.

Redzam, ka attiecībā uz finanšu pakalpojumiem millennials paaudzes pārstāvjiem ir svarīgi, lai tie būtu pielāgoti viņu paradumiem un dzīves ciklam un ietaupītu ikdienā tik ļoti svarīgo resursu – laiku.

Arī pirmā millennials meetup laikā veiktā aptauja liecina, ka 50% mileniāļu seko līdzi saviem izdevumiem un 17% pat ir padomājuši par krājkonta izveidi, pensiju 3. līmeņa uzkrājumu vai noguldījumu depozītā. Mārketinga un darba devēja tēla konsultante Zane Čulkstēna atzīst, ka

Latvijā mileniāļi nekaunas prasīt augstāku atalgojumu nekā, piemēram, viņu vecāki, taču viņa arī norāda, ka veiksmīgākie šīs paaudzes pārstāvji par šo atalgojumu sasniegs vairāk un būs mērķtiecīgāki darbinieki, jo paaudzei ir brīvāks skatījums uz tādām lietām kā darba laiks, darbavieta – viņi ir elastīgāki, ātri pielāgojas jauniem apstākļiem, kas mūsdienās ir būtiski.

Stereotips: millennials paaudze domā tikai par sevi

“Es, es pats un vēlreiz es” – tā paaudzi apraksta ārvalstu mediji, apgalvojot, ka šie jaunie pieaugušie nedomā par apkārtni, līdzcilvēkiem un ilgtspējīgu dzīvošanu. Vai tādi ir arī Latvijas tūkstošgades paaudzes pārstāvji?

Meetup laikā veiktā aptauja liecināja, ka 58% Latvijas mileniāļu ir svarīgi pašiem rīkoties atbildīgi pret dabu un līdzcilvēkiem – šķirot atkritumus, ziedot labdarībai, rūpēties par līdzcilvēkiem. 28% mileniāļu ir svarīgi, lai pakalpojumi un produkti, kurus viņi iegādājas, sniedz labumu sabiedrībai, piemēram, ka no iegādātās preces daļa ienākumu tiek ziedoti labdarībai. Šī tendence sāk kļūt par slēpto pieprasījumu produktiem un pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem nekad iepriekš nav bijis tik svarīgi būt sociāli atbildīgiem, kā tas ir šobrīd, jo, kā liecina meetup laikā veiktā aptauja, 25% mileniāļu pieprasa šo īpašību no sava darba devēja.

Jauni cilvēki arvien vairāk vēlas, lai viņu darba devējs būtu tāds, ar kuru var lepoties. Visas šīs īpašības millennials paaudzi padara par spēcīgu sabiedrības attīstības dzinējspēku, kas vairo inovāciju radīšanu, radošo domāšanu un pakalpojumu pielāgošanu tieši tās paaudzes vajadzībām, kura tos izmantos.

Par šiem stereotipiem jeb mītiem Pirmajā millennials meetup Latvijā diskutēja sabiedrībā pazīstami šīs paaudzes pārstāvji - grāmatžurnāla Benji Knewman izdevēja un redaktore Agnese Kleina, pasākumu un televīzijas šovu vadītājs Mārtiņš Kapzems, TechChill valdes locekle Marija Ručevska, grupas Dziļi violets mūziķis Nauris Brikmanis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, kā arī mārketinga un darba devēja tēla konsultante un Kim? laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna, kas ikdienā strādā ar dažādu paaudžu pārstāvjiem un to īpatnībām. Lai pārbaudītu mītu patiesību, meetup dalībnieki piedalījās lauka aptaujā, atbildot uz jautājumiem par viņu paradumiem un īpatnībām.