“Protams, daudziem garšo kafija ar pienu, un ja vēl klāt var piekost garšīgu cepumu vai kūku, diena uzreiz šķiet jaukāka. Taču gremošanas sistēma nebūs sajūsmā. Tas nenozīmē, ka veselam cilvēkam pilnībā jāatsakās no desertiem vai našķiem. Tomēr, kā jebkuru produktu, arī gardumus vajadzētu lietot ar mēru – vai padomāt par veselīgu alternatīvu, piemēram, svaigiem vai žāvētiem augļiem un ogām,” stāsta Ieva Zvagule.
Cilvēka gremošanas sistēmā dzīvo ap 500 dažādu baktēriju sugu, no kurām daudzas labvēlīgi ietekmē veselību. Sevišķi uzticami sadarbības partneri gremošanas traktam ir pienskābes baktērijas, kas iznīcina veselībai bīstamus organismus, un bifido baktērijas, kas ražo B grupas vitamīnus un citas organismam nepieciešamas vielas. Lai atbalstītu labvēlīgo baktēriju pozitīvo ietekmi, ieteicams lietot uzturā probiotiskus produktus, piemēram, kefīru un dabīgo jogurtu, kas satur acidophilus vai bifidum baktēriju piedevu.
Tā kā lielāko daļu organismā nonākušo baktēriju iznīcina kuņģa skābe, vēlamā rezultāta sasniegšanai šādi produkti jālieto regulāri un ilgstoši. Savu tiesu darbiņa paveiks arī citi skābēti produkti, piemēram, skābi kāposti.
Ne mazāk svarīgi ik dienas uzņemt pietiekamu daudzumu šķiedrvielu, lai pabarotu zarnu baktērijas. Tās mīl produktus, kuri nešķeļas un neuzsūcas organismā – dārzeņus, graudaugus, pākšaugus, rupja maluma miltus, pilngraudu produktus. Ap 80% no dienā apēstā vajadzētu būt augu valsts produktiem. Viedokļi par to, vai tie jālieto svaigi, vai termiski apstrādāti, dalās. Pastāv teorija, ka silts ēdiens gremošanas traktam ir saudzējošāks, toties svaigos dārzeņos būs vairāk vērtīgo vielu.