Itālijas parlaments apstiprina populistu "Pašcieņas likumu" (1)

Darbavietu aizsardzība bija viens no galvenajiem populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) un tās līdera Luidži Di Maio priekšvēlēšanu solījumiem.

Di Maio, kas M5S un labējās Līgas veidotajā valdībā ieņem vicepremjera un ekonomikas attīstības ministra amatu, šo likumprojektu paketi nosaucis par "Pašcieņas likumu".

Cita starpā tā paredz jebkādu azartspēļu reklāmas aizliegumu, jo M5S uzskata, ka azartspēles grauj ģimeņu budžetu un apdraud visneaizsargātākos sabiedrības locekļus.

Likumprojektu paketi, kuru parlamenta apakšpalāta apstiprinājusi jau iepriekš, atbalstīja 155 senatori, 125 balsoja pret, bet viens atturējās.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Di Maio solīja apturēt pagaidu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, pie kā esot novedusi iepriekšējā premjera Mateo Renci vadītās valdības īstenotā darba tirgus liberalizācija.

Lai mazinātu šādu līgumu pievilcību darba devējiem, jaunās normas paaugstina uzņēmumiem šādas nodarbinātības formas izmaksas un saīsina pagaidu līgumu pagarināšanas maksimālo termiņu no trim līdz diviem gadiem.

Vairums Itālijas darba devēju organizāciju šīs izmaiņas kritizē, kamēr, kā liecina aptaujas, vēlētāji tās atbalsta.

"Šis ir pirmais likums vairāku desmitgažu laikā, kuru nav diktējuši lobiji un personīga ieinteresētība," pēc balsojuma uzsvēra Di Maio.

Itālija, cenšoties atdzīvināt stagnējošo ekonomiku, pēdējo gadu laikā vairākkārt grozījusi darba likumdošanu.

Līdz šim tā arī nav izdevies izskaust tā dēvēto duālo darba tirgu, kurā gados vecākie strādājošie, kas karjeru uzsākuši saskaņā ar iepriekš spēkā bijušo stingro darba likumdošanu, bauda spēcīgu savu tiesību aizsardzību, kamēr jaunieši var atrast vien pagaidu darbu, kas sniedz tiem ļoti vāju sociālo aizsardzību.

12 mēnešu laikā kopš pagājušā gada jūnija radīti 394 000 jaunu pagaida darbavietu, kamēr pastāvīgo darba līgumu skaits sarucis par 83 000.

Parlamenta apstiprinātā pakete paredz arī palielināt kompensācijas, kas uzņēmumiem jāmaksā darbiniekiem, ja tiesa to atlaišanu atzinusi par nepamatotu.

Cenšoties nepieļaut darbavietu aizplūšanu uz ārvalstīm, jaunais likums nosaka, ka uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts finansiālo atbalstu vai nodokļu atlaides, šī nauda jāatmaksā atpakaļ budžetā, ja tie pārcēluši ražošanu uz citu valsti.

Tiem uzņēmumiem, kas darbavietas uz ārvalstīm pārvietojuši pēdējo piecu gadu laikā kopš valdības atbalsta saņemšanas, šī summa jāatmaksā dubultā vai pat četrkāršā apmērā.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma IPSOS veikto aptauju, "Pašcieņas likuma" normas bauda 55 līdz 75% itāļu atbalstu.

Vislielāko atbalstu vēlētāji izteikuši soda sankcijām pret uzņēmumiem, kas pārceļ ražošanu uz ārvalstīm, kompensāciju palielināšanai nepamatoti atlaistajiem un azartspēļu reklāmas aizliegumam.

Paketes apspriešanas laikā valdība to papildināja ar normām, kas paredz finansiāli stimulēt uzņēmumus, kuri pieņem darbā jauniešus, slēdzot pastāvīgus darba līgumus.

Uzņēmumiem, kas 2019. un 2020.gadā pieņems darbā strādājošos, kuri jaunāki par 35 gadiem, tiks piemērotas zemākas darba nodokļa likmes.