Igates pilī apskatāms fotostāsts par Latvijas privāto muižu likteņiem

Fotoprojekta interesenti varēs iepazīties ar privāto vēsturisko ēku arhitektūras un kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju. 

Stāsta Igates pils: “Kopš 2016.gada pavasara Igates pilī saimnieko SIA “Domaines et Chateaux”, nomājot to no Valsts nekustamiem īpašumiem. Bijām ieinteresēti atsaukties uz aicinājumu piedalīties fotostāsta projektā, jo tas radīja padziļinātu interesi iegūt informāciju par pils vēsturi.

 Pētot rakstus atklājām, ka pilī ilgāku laiku ir pastāvējis bērnu nams, tāpēc īpaši nozīmīgi ir brīži, kad pili apciemo cilvēki, kuriem ir bijusi saistība ar šo laiku. Savos pāris saimniekošanas gados esam daudz darba ieguldījuši parka sakopšanā, kā arī labiekārtojuši pils telpas, lai viesi pie mums justos mājīgi, gaidīti un ar vēlmi atgriezties atkārtoti.

Fotoprojektu būs iespējams apskatīt ne tikai darba dienās, bet arī īpašajos Igates pils Ziedu svētkos, kad 17.augusta vakarā pils dārzā muzicēs Aija Vītoliņa, Aivars Hermanis, Vjačeslavs Mitrohins un vēl citi mūziķi.”

Fotoprojektā apskatāmi tādi privāto muižu stāsti kā Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas, Piena muižas – Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas.

Apkopojot projektā pieteiktos muižu stāstus, jāsecina, ka daudzu muižu likteņi ir bijuši visnotaļ līdzīgi. Pēc ziedu laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību, diemžēl vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas atsaucās ne tikai uz ēku tehnisko, bet arī vizuālo stāvokli, muižām liekot zaudēt daļu no to arhitektūras unikalitātes. Vairums muižās atjaunošanas darbi sākās pēc 2000.gada. Atjaunošanas process vērtējams kā visnotaļ laikietilpīgs un sarežģīts gan laika zoba radīto postījumu, gan finansiālo šķēršļu dēļ. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas un viesnīcas, ļaujot no jauna sajust īpašo gaisotni, kas ziedu laikos mājoja katras muižas sienās.

Latvija Eiropas mērogā ir unikāla ar savu atrašanās vietu, kas dažādu kultūru ietekmē ir piešķīrusi neatkārtojamu kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir kuplākais muižu, pusmuižu un lauku māju skaits, veidojot kopskaitu ar vairāk nekā 2000 kultūrceltnēm.

Fotoprojekts Igates pilī (Vidrižu pagasts, Limbažu novads) būs apskatāms līdz 12. septembrim.