Kučinskis: Demogrāfijas veicināšanai jārisina problēmas ar veselības aprūpes, mājokļu un bērnudārzu pieejamību (1)

Runājot par jebkuru tēmu, kas skar bērnu vai ģimenes politiku, ir diezgan grūti distancēties no emocijām, teica Kučinskis. "Visi jau zina, ka politiķiem savās publiskajās runās nereti patīk būt emocionāliem. Tomēr demogrāfija ir joma, kurā lēmumi ir jāpieņem atbildīgi un racionāli, tāpēc emocijas ne vienmēr ir labākais padomdevējs," apgalvoja valdības vadītājs.

Pēc viņa teiktā, Latvijā demogrāfija un ģimenes politika ir pasludināta par prioritāti, tomēr jau paši pirmie valdības pieņemtie lēmumi šajā jomā skaidri parādīja, ka demogrāfija visciešākajā veidā ir saistīta ar daudziem citiem sociālās politikas virzieniem. Tā ir tikpat cieši saistīta ar valsts ekonomiku, infrastruktūru, veselības aprūpi, izglītības sistēmu, vides stāvokli un daudz ko citu, skaidroja Kučinskis.

Pārskatot pēdējo 20 gadu laikā pieņemtos lēmumus demogrāfijas jomā Latvijā, secināms, ka tie ir bijuši diezgan fragmentāri un tajos vairāk ir akcentēta dzimstības pieauguma veicināšana, vērtēja Kučinskis. Viss tas, kam jānotiek pēc mazuļa piedzimšanas, ir palicis tādā kā ēnā, lai gan nevar apgalvot, ka netika darīts nekas, sacīja premjers.

"Varbūt pietrūka skaidras un racionāli izklāstītas vīzijas, kura varētu rosināt potenciālos vecākus domāt par pirmā, otrā vai trešā bērniņa nākšanu pasaulē," minēja politiķis.

Aiz šīs vīzijas ir jābūt lēmumiem, kas saprotami izskaidro, kāda būs mazuļa veselības aprūpe, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība un daudz kas cits, uzsvēra premjers. Ne mazāk svarīga esot valdības realizētā pirmā mājokļa politika jaunajām ģimenēm un sociālās garantijas vecākiem mazuļa aprūpes laikā.

Demogrāfija un ģimenes politika arī turpmāk būs valdības prioritāte, solīja Kučinskis.

Viņš norādīja, ka pēdējos 100 gados Latvija trīs reizes ir piedzīvojusi dramatisku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pirmās divas reizes sakrīt ar Pirmo un Otro pasaules karu, trešā - ar PSRS sabrukumu un tam sekojošām radikālām ekonomiskām pārmaiņām Latvijā, kas rosināja daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotājus doties meklēt labāku dzīvi svešumā.

Ja pirmās divas krīzes bija traģiskas, jo Latvija neatgriezeniski zaudēja vairākus simtus tūkstošus savu iedzīvotāju, kuri gāja bojā karā vai pameta Latviju praktiski bez iespējām tajā atgriezties, tad trešā krīze, kuras recesijas fāzi Latvija piedzīvo arī pašreiz, neatņem cerību, ka vismaz daļa aizbraukušo atgriezīsies dzimtenē, pauda valdības vadītājs, piebilstot, ka reemigrācijas veicināšana ir svarīgs demogrāfijas politikas virziens tuvākajiem pieciem gadiem, kurš sasaucas ar valdības realizētajām reformām, kuru mērķis ir Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana.