/nginx/o/2018/08/14/11213427t1h119d.jpg)
Vairākas stundas pirms rītausmas 2018. gada 12. augustā (10:31 pēc Latvijas laika) no Kanaveralas raga starta kompleksa #37 pacēlās jaudīgā nesējraķete Delta IV Heavy, kura nogādāja orbītā nelielas automašīnas izmēra kosmisko aparātu - NASA Parker Solar Probe. Zonde šobrīd ir ceļā uz savu galamērķi, un plānots, ka zinātniskos novērojumus tā varētu sākt jau šā gada decembrī.
Sauli pēta visdažādākie aparāti. Ar ko gan īpaša ir Pārkera zonde? Tā Saulei pielidos ārkārtīgi tuvu, praktiski atradīsies tās atmosfēras ārējos slāņos. Misijas ietvaros iegūtie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast mūsu zvaigzni, bet arī precīzāk prognozēt kosmiskos laikapstākļus.
Pirmo nedēļu laikā tiks aktivēta lielā sakaru antena, magnetometrs un elektriskā lauka antenas. Instrumentu pārbaudes sāksies septembra sākumā un ilgs aptuveni 4 nedēļas.
Tagad Pārkera zonde lido Venēras virzienā. Oktobrī tā palidos garām karstajai planētai, lai izmantotu tās gravitāciju bremzēšanai. Šā manevra rezultātā jau novembrī Pārkera zonde palidos garām Saulei aptuveni 24,8 miljonu kilometru attālumā. Tik tuvu līdz šim nav bijis neviens cilvēka veidotais kosmiskais aparāts.
Septiņu gadu ilgās misijas laikā Pārkera zonde palidos garām Venērai sešas reizes, bet Saulei - 24. Kosmiskais aparāts tuvosies Saulei un tuvākajā orbītas punktā atradīsies aptuveni 6,2 miljonu kilometru attālumā, lidojot ar ātrumu 692 000 km/h. Tuvākajā orbītā Pārkera zondes karstuma vairogam vajadzēs izturēt aptuveni 1400 grādu pēc Celsija lielu karstumu, nodrošinot instrumentiem labvēlīgu darba vidi, kur temperatūra nedrīkst pārsniegt 30 grādus pēc Celsija. Līdz tuvākajai orbītai jāgaida 7 gadus.
Zondes izstrāde ilga 8 gadus. Karstuma vairoga izveidošana aizņēma 18 mēnešus. Tas sver 72 kilogramus un ir aptuveni 11,5 cm biezs. Saules paneļi, kas apgādās zondi ar elektroenerģiju, atrodas aiz karstuma vairoga, tik tikko "pabāzuši degunu" Saulē. Tie tiks dzesēti ar ūdeni. Instrumenti, kas paredzēti, lai darbotos lielajā karstumā ārpus vairoga, ir veidoti no titāna, cirkonija, molibdēna un volframa (kušanas temperatūra ir 3422 grādi pēc Celsija).
Pārkera zonde varētu palīdzēt atbildēt uz jautājumiem, kas nomoka zinātniekus jau vairāk nekā 60 gadus. Kādēļ Saules vainags ir simtiem reižu karstāks nekā tās virsma? Kas darbina Saules vēju? Kas paātrina enerģētiskās daļiņas, kas brāžas prom no Saules?
Zonde ir aprīkota ar četriem instrumentu komplektiem, kas pētīs magnētiskos laukus, plazmu un enerģētiskās daļiņas, kā arī fotografēs Saules vēju.
Kosmiskais aparāts nes fiziķa Jūdžina Pārkera vārdu, kas 1958.gadā izvirzīja ideju, ka pastāv Saules vējš. Šī ir pirmā NASA misija, kas nodēvēta dzīva pētnieka vārdā. 91 gadu vecais Pārkers vēroja staru klātienē.