Pensilvānijas mācītāja-pedofila upure: kad dzirdu vārdu "Dievs", es joprojām atceros pāridarījumu

887 lappušu garajā ziņojumā tiek norādīts, ka seksuālus uzbrukumus bērniem Pensilvānijā pastrādājuši vairāk nekā 300 priesteru. Bērnu seksuāla izmantošana notikusi desmitiem gadu.

Šobrīd 83 gadus veco Robertu katoļu priesteris Pensilvānijas štatā seksuāli izmantoja pirms aptuveni 70 gadiem. Vīrietis stāsta, ka pārdzīvotais ciešanas viņam un viņa ģimenei sagādā joprojām.

“Es nespēju izrādīt pieķeršanos savai sievai. Es arī nespēju apsaukt vai turēt rokās savus bērnus,” par seksuālās izmantošanas sekām uz savu dzīvi stāsta Roberts.

Saskaņā ar zvērināto ziņojumu informācija par senākajiem seksuālās vardarbības gadījumiem Pensilvānijas diecēzēs datējama ar 1947.gadu.

Roberta gadījums bijis viens no pirmajiem. Seksuāli izmantots Roberts tika laikā, kad viņš bija aptuveni 13 gadus vecs.

Viņš atceras, ka bijis neiespējami par piedzīvoto kādam pastāstīt, jo neviens viņam neticētu.

“Kurš gan būtu man ticējis? Ka priesteris 1947. vai 1948. gadā izmanto bērnus un dara tādas lietas. Neviens neko tādu nekad nebija dzirdējis, jo viņi [katoļu baznīca] to noklusēja,” atceras Roberts.

Viņš pauž viedokli, ka par pedofilu upuri viņš kļuvis tāpēc, ka audzis ģimenē bez tēva, un priesteri šo situāciju izmantojuši savā labā.

Vairākas desmitgades pēc Roberta par cita katoļu priestera-pedofila upuri Pensilvānijā kļuva Karolīna, kurai šobrīd ir 37 gadi.

Sieviete stāsta, ka viņu seksuāli izmantojušais priesteris viņu pirmo reizi saticis, kad viņai bijis vien 18 mēnešu.

Meitenei pieaugot, priesteris viņu regulāri aizticis.

Tagad, izdzirdot vārdu “Dievs”, Karolīna vienmēr atceras piedzīvoto.

“Vārds “Dievs” liek man domāt par viņu [priesteri]. Es jūtos tā, it kā visa mana dzīve ir bijuši meli,” stāsta Karolīna.

Lai arī ar Karolīna seksuālu vardarbību baznīcā piedzīvoja vairākas desmitgades pēc Roberta, viņa norāda, ka par šādiem pāridarījumiem joprojām ir ļoti grūti runāt.

“Tas ir loti vientuļi, it īpaši tad, kad tavs vārds ir pret Dieva vārdu,” piebilst Karolīna.

Gan Karolīna, gan Roberts uzsver, ka šonedēļ publicētais ziņojums, kurā atklāti tiek stāstīts par katoļu priesteru pastrādāto, palīdzēs citiem priesteru upuriem apzināties, ka viņi savās ciešanās nav vieni un ka ir cilvēki, kas viņiem tic.

Roberts viņa piedzīvotā atzīšanu un pāridarījumu publiskošanu ir gaidījis 70 gadus. Tomēr viņš nekad nav zaudējis cerību, ka šāda diena pienāks.

“Es vienmēr sev teicu – viņi mani neuzvarēs,” norāda Roberts.

Kā vēstīts, gandrīz 900 lappušu garajā ziņojumā norādīts, ka patiesais seksuāli izmantoto bērnu skaits un priesteru-seksuālo varmāku skaits varētu būt krietni lielāks, jo daļa katoļu baznīcas slepeno dokumentu ir zaudēta, savukārt daļa šo noziegumu upuru nekad nebūs gatavi par piedzīvoto runāt atklāti.

“[Arī] iepriekš bijuši ziņojumi par bērnu seksuālu izmantošanu katoļu baznīcā, tomēr tie nekad nav bijuši tik apjomīgi. Mums pārsvarā likās, ka šie iepriekšējie stāsti risinājušies kaut kur citur, kaut kur prom. Tomēr tagad mēs zinām patiesību – tas notika visur,” teikts zvērināto tiesas ziņojumā.

Aģentūra AP informē, ka lielākajā daļā seksuālās vardarbības epizožu, kas fiksētas ziņojumā, ir iestājies noilgums. Savukārt vēl vairāk nekā 100 mācītāji, kas seksuāli izmantojuši bērnus, jau ir miruši.

Oficiālas apsūdzības šajā lietā izvirzītas vien diviem priesteriem, no kuriem viens savu vainu jau ir atzinis.

Savukārt Vatikāns joprojām nav komentējis Pensilvānijas katoļu priesteru virzienā izskanējušās apsūdzības.