Otrdien Itālijas pilsētā Dženovā sabrukušā tilta gruvešos varētu būt aprakti vēl līdz pat 20 cilvēkiem, paziņojis Dženovas prokurors Frančesko Koci. Saskaņā ar pašreizējo informāciju, traģiskajā negadījumā bojā gājuši vismaz 39 cilvēki, taču gruvešu pārmeklēšanas gaitā šis skaitlis vēl varētu pieaugt, vēsta raidorganizācija SKY.
Dženovas tilta katastrofa: gruvešos varētu būt aprakti vēl 20 cilvēki
15 cilvēki tika ievainoti. Vismaz septiņi cietušie no gruvešiem tika izvilkti dzīvi.
Koci žurnālistiem sacīja, ka "vēl desmit līdz 20 cilvēki varētu būt pazuduši".
Arī Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni ceturtdien paziņoja, ka bojāgājušo skaits pavisam noteikti vēl pieaugs.
"Bojāgājušo skaits diemžēl pieaugs. Tas ir nenovēršami," sacīja ministrs.
Dženovā turpina darboties plaša glābšanas komanda, tai skaitā 400 ugunsdzēsēji.
Baidoties, ka sagrūt varētu arī pārējās Morandi tilta daļas, no tuvējām ēkām evakuēti apmēram 630 cilvēki, kuriem nakti nācās pārlaist sporta zālēs un citviet ierīkotās pagaidu patversmēs.
Viena no tilta kolonnām, kas atrodas dzīvojamo māju tuvumā, dienas laikā iegrimusi zemē par 12 centimetriem. Ārkārtas dienesti nobažījušies, ka kuru katru brīdi varētu iebrukt vēl kāds tilta posms.
Itālijas varasiestādes plāno Dženovā sestdien atvadīties no bojāgājušajiem oficiālās valsts bērēs. Sestdiena arī pasludināta par nacionālo sēru dienu. Ceremonija notiks rūpnieciskās pilsētas gadatirgus kompleksā vienā no paviljoniem, un to vadīs Dženovas arhibīskaps kardināls Andželo Baņasko.
Vismaz seši bojāgājušie ir ārzemnieki - četri francūži un divi albāņi.
Cik daudzi auto bijuši uz tilta brīdī, kad tas spēcīgās lietusgāzes laikā sabruka, nav zināms, atzinušas varasiestādes.
Saistībā ar tilta sagrūšanu Ligūrijas reģionā izsludināts gadu ilgs ārkārtas stāvoklis.
Itālijas valdība un uzņēmums, kura pārziņā bija tilta uzraudzīšana, vainu par notikušo cenšas novelt viens uz otru. Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte plāno anulēt licenci, kas ļāva grupas "Atlantia" sastāvā ietilpstošajam uzņēmumam "Autostrade per L'Italia" pārvaldīt A10 šoseju, kurā ietilpst sagruvušais tilts. Valdība arī plāno uzņēmumam piespriest 150 miljonu eiro lielu naudassodu.
"Peļņa, ko šie monopoluzņēmumi gūst, sanikno daudzus. Drošībā vajadzēja investēt lielu naudu, bet tā vietā līdzekļi aizplūda dividendēs," teica Itālijā pie varas esošās populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) līderis Luidži di Majo.
Savukārt "Autostrade" noraida tās virzienā vērsto kritiku un uzstāj, ka esot paļāvusies uz pasaules līmeņa ekspertu atzinumiem, kas bijuši labi.