350 eiro par dzīvokli graustā: Latvijā samilst īres tirgus problēmas (11)

Ja arī sludinājumos kāds dzīvoklis šķiet labi izremontēts un pievilcīgs, tad pati māja izrādās grausts vai arī cenas ir pārlieku augstas. Bet, ja izdodas ieraudzīt piemērotāko iedomāto mājvietu, pie tās netikt, ja vien potenciālais īrnieks lēmumu nepieņem burtiski nekavējoties - labs dzīvoklis labā rajonā un labā vietā tiek izīrēts divu stundu laikā. 

To, ka īres tirgus ir saspīlēts, apliecina arī dati un nekustamo īpašumu aģentūru novērojumi.

“Pieprasītākie ir divu un trīs istabu dzīvokļi, jo meklē ģimenes, meklē jaunieši, meklē, kas sāk mācīties Rīgā,” stāstīja “Latio” valdes loceklis Aldis Riekstiņš. Jaunieši bieži meklē vairāku istabu dzīvokļus, lai dzīvotu un īri maksātu kopā, taču arī šādu dzīvokļu ir maz, jo īpašnieki no īrniekiem - studentiem parasti baidās. 

Lai atrastu divistabu vai trīsistabu dzīvokli kādā no mikrorajona vecajiem tipveida projektiem, īrniekam, neskaitot komunālos maksājumus, jārēķinās ar vismaz 200 līdz 350 eiro īri mēnesī. Jaunajos projektos vai tuvāk centram īres cena ir no 350 līdz pat 650 eiro mēnesī. Salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem, tas ir daudz.

Eksperti lēš, ka maksimālā summa, ko vajadzētu atdot par mājokli, ieskaitot visus ar to saistītos izdevumus, piemēram, komunālos maksājumus, nedrīkstētu būt lielāka par 30% no ienākumiem.

Tas nozīmē, ka lētākā gala divistabu dzīvokļa īrniekam būtu jāpelna vismaz 1000 eiro "uz rokas". Turklāt Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, jo mūsu valstī arī ir lielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvokļus īrē.

Piemēram, Igaunijā daudz lielākai daļai iedzīvotāju mājokļi ir īpašumā.

Arī Latvijā tie, kam dzīvoklis ir pirkts, pat ja maksājams kredīts, ir izdevīgākā situācijā.

“Cipari rāda, ka īrēts mājoklis ir dārgāks, nekā kredītā iegādāts,” norādīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Atļauties hipotekāros kredītu pirmās iemaksas dēļ lielākā daļa  nemaz nevar. Ņemot vērā ienākumu līmeni, kredīti ir pieejami aptuveni 20% mājsaimniecību. 

Tiesa, arī īrējot, sākumā jārēķinās ar lielākiem izdevumiem, jo pārceļoties jāiemaksā drošības nauda, jāsedz iepriekšējās dzīvesvietas izmaksas un jārēķinās arī ar pārcelšanās izdevumiem.

Turklāt jārēķinās, ka īres cenas, kas pēdējo trīs gadu laikā stāvēja uz vietas vai pat kādā brīdī samazinājās, atkal pieaug.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas datiem jūnijā un jūlijā tieši mājokļu īrei bijis viens no straujākajiem kāpumiem no dažādu preču un pakalpojumu grupām. Jūlijā īres maksa pieaugusi par 3,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, jūnijā +4.3%

Īres dzīvokļu trūkums ir problēma visā Latvijā. Šogad pavasarī Ekonomikas ministrija apkopoja pašvaldību sniegto informāciju par nepieciešamo dzīvokļu skaitu dažādās pilsētās, salīdzinot to ar piedāvājumu. Un pieprasījuma-piedāvājuma atšķirības izrādījās dramatiskas. 

Piemēram, Valmierā bija vajadzīgi ap 1000 dzīvokļu, taču lielākajā sludinājumu portālā bija atrodami vien 6 piedāvājumi. Siguldā optimāli būtu vajadzīgi ap 400 īres dzīvokļu, taču piedāvājumā bija vien četri.

Līdzīga situācija arī Cēsīs, Smiltenē, Rēzeknē, Kuldīgā un citās pilsētās.

Niecīgais piedāvājums radījis situāciju, ka dzīvokļa īres cenas reģionu pilsētās daudz neatpaliek no cenām galvaspilsētā un ir pat augstākas.

Piemēram, vienīgais sludinājumu portālos šobrīd pieejamais dzīvoklis Siguldā, kas ir vienistabas dzīvoklis, tiek izīrēts par 250 eiro, neskaitot komunālos maksājumus.

Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) problēmu vērtē kā akūtu.

“Tur, kur ir mājokļi, tur nav darbaspēka. Un otrādi – kur nav darbaspēka, tur ir mājokļi. Tas, ka mums nav normāla reģionālā politika, rada apstākļus, ka mēs visi tiekam sadzīti Rīgā, Pierīgā,” sacīja LPS padomnieks Aino Salmiņš.

“Mums visu laiku politiķi ir gājuši uz to principu, ka mums ir zemo algu politika, mēs algosim šeit lētas darbavietas. Uzņēmējs, kas algo lētu darbaspēku, automātiski piespiež cilvēku īrēt. Tā ir tā lieta. Ja mums strādās bagāti cilvēki, viņi paši varēs nopirkt, un tad arī tas būs tirgus, kas risina,” norādīja Salmiņš.

Pašvaldību savienībā kā risinājumu redz īres dzīvokļu celtniecību, kas, piemēram, jau notiek Valmierā, taču tam esot vajadzīga arī valsts iesaiste. Ekonomikas ministrijā tādu arī sola. Tiekot arī sakārtota likumdošana, bet ģimenēm un jaunajiem speciālistiem ir atbalsts mājokļa iegādei ALTUM programmas ietvaros.