Nedēļa pasaules fokusā: protesti Rumānijā, Ebola un liras kritiens

ASV un ES

Šajā nedēļā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē un citās valsts lielākajās pilsētās norisinājās masveida protesti pret valstī valdošo korupciju. To sākumu pagājušajā nedēļas nogalē ievadīja vairāki ar šo problēmu saistīti notikumi – 1) mēģinājumi mainīt valsts krimināllikumu, lai padarītu to labvēlīgāku korupcijas izvēršanai, 2) Nacionālās pretkorupcijas direkcijas (DNA) prokurores Lauras Kodrucas Keveši atstādināšana, 3) Rumānijas parlamenta priekšsēdētāja Livju Dragneja atrašanās amatā par spīti tiesas piespriestajam spriedumam par ieslodzījumu. Protestētāji pieprasīja Rumānijas valdības krišanu un pašreizējās premjerministres Viorikas Dančilas atkāpšanos no amata.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Protesti šajā valstī jau ilgstoši bija rimušies, un šķita, ka valdības pretkorupcijas pasākumi ir zaudējuši savu virzību. Tomēr ar Rumānijas daudzskaitliskās diasporas palīdzību protesta kustība ir tikusi atkārtoti atdzīvināta. Tieši tā šajā gadījumā bija galvenais pilsoniskās sabiedrības organizators un aģitētājs cīņai pret esošajām sabiedrības netaisnībām. Lai gan Rumānijas valdība uzskatīja, ka tai izdosies noturēties pie varas bez būtisku pretkorupcijas reformu ieviešanas, esošā realitāte izdara pret to arvien lielāku spiedienu. Arvien  tuvojas mirklis, kad varai būs nopietni jāpārvērtē sava esošā politika. Nākotnē būs interesanti pavērot, kādus piedāvājumus vara protestētājiem sniegs un vai tie būs pietiekami, lai nomierinātu to dusmas.

Postpadomju telpa

Šīs nedēļas sākumā starptautiski neatzītajā Piedņestras Republikā norisinājās Krievijas militārās mācības. Eiropas Drošības un sadarbības misija Moldovā ziņo, ka tās nebija saskaņotas ar 1992. gadā izveidoto Apvienoto kontroles komisiju, kuras uzdevums ir koordinēt Krievijas, Moldovas un Piedņestras miera uzturēšanas spēku darbību.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Minētās militārās mācības notiek laikā, kad ASV gatavojas pieņemt jauno ASV sankciju paketi pret Krieviju. Klīst baumas, ka tajā varētu tikt iekļauta prasība Krievijai izvest savus miera uzturētājus no Piedņestras, kurā tie ir atradušies jau 25 gadus. Pagājušā gada jūlijā Moldovas parlaments pieņēma deklarāciju, kurā tika izteikta prasība Krievijai izbeigt militāro klātbūtni minētajā reģionā. Tādu pašu vēstījumu sniedza arī premjerministrs Pāvels Filips, kurš 2017. gada septembrī uzstājās ANO ģenerālajā asamblejā. Minētās mācības varētu signalizēt Krievijas nevēlēšanos šajā jautājumā piekāpties un demonstratīvi parādīt pasaulei, ka Piedņestra paliks Maskavas ietekmes sfēra.

Tuvie Austrumi

Savukārt finanšu pasaules uzmanība šajā nedēļā bija pievērsta notiekošajam Turcijā, kurā tās nacionālās valūtas – liras vērtība turpina samazināties. Pēdējā gada laikā tā jau ir nokritusies par apmēram 45%. Lai gan Turcijas valdība ir veikusi tūlītējus pretpasākumus un spējusi apturēt liras vērtības tālāku zaudējumu, finanšu analītiķi uzskata, ka tie nebūs ilgtermiņa risinājums. Liras vērtība turpinās kristies – jautājums ir tikai kad?

Kāpēc tas ir svarīgi?

Minētā krīze ir satraukusi pasauli, jo Turcija ir aizņēmusies ievērojamus naudas līdzekļus no ārējām bankām (lielākoties no ES un ASV). Liras vērtības krišana draud radīt domino efektu un izraisīt dramatisku valūtas vērtības krišanu arī aizdevējvalstīs. Tam par iemeslu kalpo bailes, ka Turcijas ārējā parāda sadārdzināšanās radīs situāciju, kurā tas nebūs atmaksājams. Daudzi analītiķi ir uzsvēruši, ka labākās zāles Turcijas ekonomiskajām problēmām būtu centrālās bankas procentu likmju palielināšana. Tomēr šāds solis Erdoganam prasītu ievērojamu politisku drosmi, jo būtu pretrunā ar viņa priekšvēlēšanu solījumiem par ekonomiskās izaugsmes stimulēšanu un darba vietu radīšanu. Tāpat tas varētu atvērt Pandoras lādi un radīt papildu spiedienu samazināt budžeta deficītu. Turcija pagaidām cer uz jau izziņoto Kataras atbalstu.

Centrālāzija

15. augustā Afganistānas valdības spēki no teroristiskā grupējuma «Taliban» kaujiniekiem atkaroja Gaznī pilsētu valsts dienvidaustrumos. Cīņas ietvaros tika nogalināti 150 karavīri un 90 civiliedzīvotāji. 17. augustā Afganistānas prezidents Ašrafs Ganī izteica atbrīvošanas operācijā iesaistītajiem karavīriem publisku atzinību.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Gaznī pilsēta ir uzskatāma par ļoti stratēģiski svarīgu, jo caur to stiepjas apļveida ceļš, kurš savieno visu valsti. Valdība jau ilgstoši ir daudzus šā ceļa posmus zaudējusi teroristiskajiem pretiniekiem un cīnās par to atgūšanu. Tas ir vitāli svarīgi, jo efektīvai valsts militārai aizsardzībai no «Taliban» teritoriālajiem tīkojumiem ir nepieciešama ātra karavīru pārvietošana no vienas valsts puses uz citu. Gaznī atbrīvošana vieš cerības, ka svaru kausi cīņā pret talibiem atkal varētu nosvērties Afganistānas valdības un tās atbalstošo ASV sabiedroto pusē. Tas savukārt varētu būt nozīmīgs pavērsiens cīņā pret terorisma izplatību pasaulē.

Āfrika

Šonedēļ Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu pilsētā Gomā norisinājās plaša sagatavošanās Ebolas iespējamajai atnākšanai. To ietvaros ielu stūros tika ierīkotas īpašas roku mazgātuves, vairākiem cilvēkiem tika liegts izmantot tās pašas motociklu ķiveres un tika ierīkotas pat īpašas pārvietojamas laboratorijas, kurās bija iespējams pārbaudīt asinis.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Kongo atkal ir strauji pieaudzis ar Ebolu saslimušo skaits. Pasaules Veselības organizācija (WHO) jau ziņo, ka 30 saslimšanas gadījumi ir apstiprināti, bet par 27 ir aizdomas. Tāpat 41 cilvēks jau ir miris. Minētajā valstī ir sākušās pamatotas bailes par slimības tālāku izplatību, kas varētu prasīt ievērojamus cilvēku upurus un radīt slogu Kongo ekonomiskajai attīstībai. Daudziem vēl arvien atmiņā ir arī Ebolas epidēmija Rietumāfrikā (2013-2016), kura ir uzskatāma par nopietnāko cilvēces vēsturē. Minētais notikums toreiz draudēja izraisīt arī globālas sekas, jo slimība ātri izplatījās uz ziemeļiem un sasniedza arī Eiropu. Atliek tikai novērot vai šāds scenārijs varētu atkārtoties vēlreiz.