Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Strādājošie bažījas, ka priekšnieki viņus dažādā veidā izspiego (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: PantherMedia/Scanpix

Aptuveni puse strādājošo Lielbritānijā uzskata, ka priekšniecība viņus izspiego, sekojot līdzi darbinieku atrašanās vietai, novērojot, cik daudz laika darbinieks neatrodas savā darba vietā, kā arī ielūkojas darbinieku interneta meklējumu vēsturē, secināts Lielbritānijas arodbiedrību federācijas TUC veiktajā strādājošo aptaujā.

Daļa strādājošo uzskata, ka viņu darba devēji seko līdzi pat darbinieku noskaņojumam, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģijas, vēsta Lielbritānijas medijs “The Independent”.

Divas trešdaļas respondentu pauduši viedokli, ka arvien pieaugošā tehnoloģiju izmantošana darbinieku novērošanai rada neuzticēšanās gaisotni un var veicināt darbinieku diskrimināciju.

TUC aptaujā piedalījās 2100 strādājošo.

Trešdaļa respondentu uzskata, ka tiek novērotas arī darbinieku aktivitātes sociālajos tīklos un tas tiekot darīts gan attiecīgā cilvēka darba laikā, gan ārpus tā.

Trīs ceturtdaļas aptaujas dalībnieku pauž viedokli, ka darba devējiem vajadzētu aizliegt darbinieku izspiegošanu laikā, kad viņi nav darbā.

Tajā pašā laikā gandrīz visi respondenti uzskata, ka darba devējiem, pirms sāk savu darbinieku novērošanu, vispirms būtu jāsaņem šo darbinieku oficiāla atļauja šādu pasākumu īstenošanai.

Neskatoties uz pieaugošajām bažām par novērošanas tehnoloģiju izmantošanu, tikai 38% darbinieku ir spējīgi par šo jautājumu runāt ar savu darba devēju.

TUC ģenerālsekretārs Frānsiss O’Greidijs pauž viedokli, ka darba devējiem nevajadzētu izmantot tehnoloģijas, lai uzraudzītu un kontrolētu savus darbiniekus.

“Sekot līdzi visām pauzēm darbā, sekot ikvienai darbinieka kustībai un izspiegot darbinieku arī ārpus darba laika – tas viss rada baiļu un neuzticēšanās atmosfēru, kā arī grauj darbinieku morāli,” uzskata O’Greidijs.

“Jaunām tehnoloģijām nevajadzētu apdraudēt cilvēku tiesības uz privātumu, pat ja viņi atrodas darbā. Darba devējiem darbinieku monitorēšanas politiku ieviešanu vispirms vajadzētu apspriest ar darbiniekiem, nevis ieviest to vienpusēji un piespiedu kārtā,” norāda arodbiedrību pārstāvis.

O’Greidijs norāda, ka darbinieku intereses pārstāvošajām arodbiedrībām vajadzētu mēģināt ar darba devējiem noslēgt vienošanās, kas nodrošina, ka tiek ievērots darbinieku privātums, tajā pašā laikā nodrošinot, ka darbinieki izpilda viņiem dotos uzdevumus.

Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretārs gan arī uzsver: lai nodrošinātu darbinieku aizsardzību pret pārmērīgu novērošanu, būtu nepieciešams veikt arī attiecīgas izmaiņas likumos.

Pieaugot tehnoloģiju izplatībai, sabiedrībā arvien biežāk aktualizējas jautājumi, kas saistīti ar cilvēku privātuma jautājumiem.

Svarīgākais
Uz augšu