Fakts vai mīts: 10 “fakti” par cilvēka ķermeni, kas ir pilnīgas muļķības

Apstājušos sirdi var iedarbināt ar elektrisko šoku

Lai arī praktiski visās ziepju operās un medicīnai veltītajos seriālos var vērot, kā ārsti pacienta apstājušos sirdi atdzīvina ar defibrilatoru, tomēr viss nav tik vienkārši. Proti, ja cilvēka sirds ir apstājusies, tas nozīmē, ka tajā vairs nav elektriskās aktivitātes, un elektriskais šoks tajā brīdī vairs nelīdzēs. Tas būtu kā censties iedarbināt auto, kuram nav degvielas. Elektriskais šoks var palīdzēt tikai tad, ja sirdī vēl norisinās kāda elektriskā aktivitāte.

Alkohols iznīcina smadzeņu šūnas

Daudzi ir teikuši, ka alkohols iznīcina smadzeņu šūnas. Lai arī šajā apgalvojumā ir kripata patiesības, tomēr tas nav gluži pareizs. Jebkurš alkoholisks dzēriens, ko uzņemam, tiek sašķelts aknās. Lai arī aknas savu darbu veic efektīvi, tomēr diezgan lēni, tāpēc lielākā daļa cilvēku alkoholu uzņem ātrāk un lielākos daudzumos, nekā aknas spēj to apstrādāt. Rezultātā liekais alkohols nonāk mūsu asinsritē un smadzenēs. Lai arī tas neiznīcina smadzeņu šūnas, tomēr traucē signālus starp tām. Tas noved pie tā, ka cilvēks dzērumā nesakarīgi runā, tam reibst galva un ir koordinācijas traucējumi.

Tas ir līdzīgi kā televīzijas signāls, ko reizēm traucē vētra – tā nesabojā tavu televizoru, tomēr īslaicīgi to ietekmē.

C vitamīns var novērst saaukstēšanos

Ir veikti vairāki pētījumi par saistību starp vitamīnu C un dažādām slimībām to skaitā – saaukstēšanos. Rezultāti joprojām ir nepārliecinoši.

Lielākajā no šiem pētījumiem, kas publicēts 2013. gadā, tika izanalizēti dati, kas iegūti no 29 iepriekš veiktiem pētījumiem, kuri aptvēra vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku.

Pētījuma autori neatrada nekādus pierādījumus, ka vitamīns C varētu palīdzēt izvairīties no iesnām vai padarīt tās vieglākas.

Caur galvu cilvēks zaudē lielāko daļu ķermeņa siltuma

Ļaudis runā, ka cilvēka smadzenes patērē tik lielu enerģijas daudzumu, ka izdala siltumu daudz vairāk nekā citas ķermeņa daļas. 2008. gadā veiktā pētījumā šis apgalvojums tika atspēkots, proti, tika pierādīts, ka siltums ķermeni atstāj vienādi ātri caur jebkuru neapsegtu ķermeņa daļu. Galva vienkārši ir ķermeņa daļa, kas visbiežāk tiek atstāta neapsegta.

Šis mīts, iespējams, ir radies septiņdesmitajos gados ASV, kad kādā militārā izdzīvošanas rokasgrāmatā bija rakstīts, ka ķermenis 45% no sava siltuma zaudē caur galvu.

Aklās zarnas piedēklis ir pilnīgi nederīgs orgāns

Nabaga apendiksam ir gaužām bēdīga reputācija, proti, tas tiek uzskatīts par pilnīgi lieku. Tā vienīgā funkcija esot likt cilvēkiem sāpēs kliegt, kad kaut kas ar to notiek. Tomēr tā nav taisnība. Apendikss patiesībā ir rezervuārs vairāku veidu derīgām baktērijām, kas palīdz mums tikt galā ar dažādām slimībām. Tas tika klīniski pierādīts pētījumā 2011. gadā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Clinical Gastroenterology and Hepatology”.

Cukurs bērnus padara hiperaktīvus

Lai arī šis ir visai populārs apgalvojums, tomēr tam nav zinātniska pamata. Tiesa, ir daudz citu iemeslu, kāpēc nevajadzētu savu bērnu pārbarot ar cukuru, tomēr hiperaktivitāte nav viens no tiem. Tas ir pierādīts vairākos pētījumos.

Turklāt kādā 1994. gadā veiktā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Abnormal Child Psychology”, atklājās, ka vecāki, kuri domāja, ka viņu bērni ir sadzērušies cukurotus dzērienus (bērni nebija tos dzēruši), uzskatīja, ka tie kļuvuši hiperaktīvi. Lūk, tā ir tikai pašsuģestija.

Skūšanās padara matiņus resnākus

Nevienā no pētījumiem, kas veikti jau kopš 1928. gada, nav atklāta kaut mazākā atšķirība tajā, kā mati aug pirms vai pēc skūšanās. Ja matiņi pēc skūšanās kļūtu resnāki un asāki, tad vīriešu zodi līdzinātos metāla skrāpjiem.

Kāpēc ir radies šāds mīts? Protams, ka īsi rugāji ir asāki par gariem matiņiem, tomēr tas ir tāpēc, ka matiņi pie saknes ir nedaudz resnāki nekā tie, kas jau paaugušies. Tomēr tie nav resnāki, kā bija pirms skūšanās. Ilūziju rada arī tas, ka īsi rugāji ir nedaudz tumšāki nekā atauguši matiņi.

Cilvēks izmanto tikai desmit procentus no savu smadzeņu potenciāla

Tas, kā neiedomājamais šūnu daudzums galvaskausa iekšienē savienojas un kaut kādā veidā rada apziņu, emocijas, racionālas domas un pašapziņu, ir pielīdzināms burvestībai. Iespējams, tieši tas ir vainojams pie uzskata, ka cilvēks izmanto tikai 10% savu smadzeņu potenciāla. Tas ir diezgan muļķīgs apgalvojums.

Pētniekiem jau sen ir zināms, ka diennakts laikā strādā visi smadzeņu reģioni. Tiesa, katru atsevišķu smadzeņu šūnu nav iespējams novērot, jo to ir miljardiem, tāpēc nav īsti skaidrs, cik daudzas no tām ir aktīvas noteiktā brīdī. Tomēr ir skaidrs, ka to ir vairāk nekā 10%.

Šis mīts ir cēlies 20. gadsimta sākumā, kad nebija praktiski nekādas iespējas pētīt smadzeņu darbību. Tas tika izrauts pilnīgi no zila gaisa.

Norīt košļājamo gumiju ir bīstami

Mīti par to, kas notiks ar cilvēku, ja tas norīs košļājamo gumiju, ir daudzi un dažādi. Daži saka, ka aizlips dibens, bet citi - ka gumija septiņus gadus paliks ieķērusies zarnās. Lai arī cilvēka organisms nevar pārstrādāt visu košļājamo gumiju, tomēr atlikusī gumijas daļa pēc pāris dienām tāpat izies cauri zarnu traktam un nonāks podā.

Mājas putekļi sastāv no atmirušām ādas šūnām

Katru dienu mums atmirst vairāki miljoni ādas šūnu, tomēr tās ir ārkārtīgi sīkas. Pat tad, ja bars cilvēku sēdētu pārpildītā dzīvoklī, berzējot viens otra ādu, atmirušās ādas šūnas veidotu tikai sīku daļiņu no mājas putekļiem.

2010. gadā veiktā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Environmental Science and Technology”, noskaidrojās, ka 60 procenti mājas putekļu nāk no ārpuses. To skaitā ir ziedputekšņi, sporas, zeme, gaisa piesārņojums un insektu daļiņas. Pārējo veido auduma šķiedras no apģērba, paklājiem un citiem audumiem.