Krievijas recepte: kā pataisīt latviešus par rusofobiem (22)

16. augusta rītā plkst. 7:36 Latvijas Krievu savienības (LKS) premjera amata kandidāts Andrejs Mamikins savā Facebook (FB) kontā publicēja video ar ironisku virsrakstu “Politiskās kultūras diskusija, tolerance un nedaudz “naida runas””.

Minūti garajā video, kas raksta tapšanas brīdī noskatīts vairāk nekā 30 000 reižu, redzams bariņš, domājams, iereibušu jaunu vīriešu, kuri rupjiem žestiem un lamuvārdiem vēršas pret mašīnas vadītāju, kliedzot “šeit nav Krievija”, “tu un visa jūsu kolonna ir muļķi” un “tu un tavs Putins – …”. Pie stūres sēž Mamikins, kurš ir arī video autors. Viņš nesaka ne vārda.

“Es klusēju, jo man bija žēl šo jauniešu. It īpaši to, kurš vicināja no plīša šūto dzimumlocekli, kas nokarājās līdz zemei. Viņi personificē paaudzi, kas augusi naidā pret krieviem, ko pirms ceturtdaļgadsimta iesējuši labējie politiķi. Un arī tas ir daudzo izglītības reformu auglis,” FB raksta Mamikins.

Vārdu apmaiņa fiziskā konfliktā nepāraug, un jaunieši dodas prom. Mamikins izsauc policiju. Saistībā ar notikušo sākta administratīvā lietvedība, vērtēta konflikta dalībnieku rīcība un skaidroti apstākļi. “Visdrīzāk, konflikta dalībnieku rīcība tiks kvalificēta kā sīkais huligānisms,” Re:Baltica stāsta Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova. Par to var sodīt ar naudas sodu no 70  līdz 500 eiro.

Uz Re:Baltica jautājumu, cik korekts ir apgalvojums, ka astoņi iereibuši puiši personificē veselu paaudzi, Mamikins atbild izvairīgi: “Tā ir vesela paaudze, kas nav tik labi audzināta. Visatļautība, kas ir jaunatnei, mani satrauc (..) Sabiedrībā valda stereotipizācija. Mamikins – Kremļa aģents, Ždanoka – pretvalstiski noskaņots elements. Pie tā vainojamie labējie politiķi. Kopš 90. gada esam piedzīvojuši nacionālisma ideju uzplaukumu.”

Ziņu par incidentu paķer prokremliskie mediji

Incidents notika 11. augustā – piecas dienas pirms Mamikina ieraksta FB. Mamikins šo aizturi skaidro ar to, ka esot policistiem lūdzis atļauju video publiskot. “Ziņa sāka dzīvot savu dzīvi,” Re:Baltica saka Mamikins. Viņš tās izplatīšanā neesot palīdzējis.

Re:Baltica izpētīja, ka pirmā tās pašas dienas pēcpusdienā ziņu pārpublicēja Kremļa propagandas kanāla SputnikLatvija krievvalodīgā versija, kas ir daļa no Rossiya Segodnya, domāta lasītājiem ārpus Krievijas. Pirms diviem gadiem ar drošības iestāžu ziņu vietni sputniknews.lv Latvijā slēdza, kopš tā laika tā darbojas domēnā sputniknewslv.com.

Ziņai dots virsraksts “Šeit nav Krievija – latviešu nacionālisti uzbrukuši eirodeputāta automašīnai”. Tekstā atstāstīts incidents, par pamatu ņemot Mamikina ierakstu FB. Re:Baltica viņš apstiprina, ka Sputnik viņam nav zvanījuši un komentāru nav prasījuši.

Ziņu pārpublicē cits tā paša Kremļa propagandas holdinga Rossiya Segodnya medijs, ziņu aģentūra RIA Novosti, kura orientēta uz Krievijas tirgu. Tā ilustrēta ar titulbildi, kur neidentificētā vietā caur lauku vijas divjoslu šoseja. Saistītajās ziņās lasāms, ka Rīgā ārsts atteicies apskatīt krievu bērnu, un publicēts apskats, kā trīs Baltijas valstis un Ukraina sēj rusofobiju bijušās PSRS telpā. Ziņai ir tikai viens avots – Mamikins, un tā pārpublicēta kā Sputnik materiāls bez izmaiņām.

Tālāk dažu stundu laikā ziņu paķer virkne mazpazīstamu, pārsvarā Krievijā reģistrētu interneta vietņu, piemēram, rupres.ru, weather7forecast.com, gazeta-margust.ru, rusvesna.su un newsoftheday.ru.

Nevienā no medijiem, kas ziņu pārpublicējuši, nav mainīts ne virsraksts, ne teksts – viss “pārspiests” no Sputnik.  Vienīgi rusvesna.su pārcentušies un raksta titulbildei izmantojuši agresīva paskata lietuviešu nacionālistus, ne latviešus. Foto kā ilustrācija aizceļo tālāk arī citos medijos.

Nākamās dienas rītā – 17. augusta plkst. 8:28 – ziņas pirmavots Sputnik Latvija publicē to pašu ziņu, nu jau latviski. Tas arī vienīgais latviski rakstošais medijs, kas par šo vēsta. Ziņa tālāku loku neapiet.

23 minūtes vēlāk atkal jau krievu valodā šis raksts parādās Sputnik Lietuva lapā sputniknews.lt. Teksts un retorika – tuvu oriģinālam, tikai pievienots plašāks fons par ieceri Latvijā pāriet uz izglītību valsts valodā, lai būtu saprotams, kāpēc LKS Latgalē organizēja autokolonnu.

Pēc šīs publikācijas ziņa iegūst jaunu uzrāvienu.

Atsaucoties uz Sputnik Lietuva, to savā ziņu izlaidumā pl. 14:15 iekļauj nopietnākais medijs ziņas izplatības ķēdē – Kremļa kontrolētais televīzijas kanāls Rossija 24. Ziņas saturs un retorika joprojām tā pati.

Diktore īsā 40 sekunžu video izklāsta incidenta būtību, komentāru Mamikinam neprasa un atsaucas vien uz FB rakstīto.

Taču Rossija 24 ziņā no garā apraksta izceltas divas nianses. Pirmkārt, diktore uzsver, ka drošības dienesti kolonnu apturējuši piecas reizes, “formāli – dokumentu pārbaudei”.  Izvēlētais formulējums un uzsvars mēģina radīt aizdomas, ka iemesls varētu būt kas cits, piemēram, apzinātas represijas.

Otrkārt, par agresīvajiem jauniešiem lietots apzīmējums "satrakojušies latvieši", iekrāsojot to etnisko piederību, lai gan par vīriešu tautību nekas nav zināms. Mamikins oriģinālajā FB ierakstā nepiesauc viņu tautību, tikai apzīmē ar “paaudze, kas izaugusi ar naidu pret krieviem”, un atsaucas uz vietējo teikto, ka puiši varētu būt bijuši no Rēzeknes un Ludzas. Arī Re:Baltica Mamikins saka: “Man ir vienalga – krievs vai latvietis. Tas ir audzināšanas jautājums.”

Šāda Rossija 24 retorika, domājams, nav izvēlēta nejauši. Lai gan virsraksts izraudzīts korekts – “Nacionālisti Latvijā uzbrukuši auto rallijam krievu skolu atbalstam”, tekstā lietotais latviešu apzīmējums dod mājienu, ka tā ir nevis atsevišķu iereibušu jauniešu, bet latviešu kopēja pozīcija.

Televīzijas ziņu citē un ar video atkal dalās virkne mazpazīstamu vietņu.

Uz līdzīgās retorikas un vienādo virsrakstu fona izceļas vietne baltnews.lv, kura, saskaņā ar Re:Baltica agrāk izpētīto, tāpat ir Rossiya Segodnya daļa, bet slēpti. Tā lūgusi komentāru Latvijas krievu kopienas  un Krievijas vēstniecības Latvijā Tautiešu koordinācijas padomes vadītājam Vladimiram Sokolovam: “Kāpēc latviešu jaunieši noskaņoti tik naidīgi?”

Viņš plaši izpaužas, ka vainīgas provinces jauniešu sliktās krievu valodas zināšanas, kas viņiem liegušas “izsisties” pilsētās, kur latviešu un krievu valoda, īpaši biznesā, esot līdzvērtīgas.

“Tas ir pēdējo 25 gadu produkts, nepareizas valsts politikas produkts,” Mamikina viedokli sāk multiplicēt Sokolovs, radot iespaidu par nu jau diviem avotiem.

Vispārējo negatīvo noskaņojumu “atšķaida” kāda ukraiņu blogera Miroslava Oleško sajūsma par incidentu, veltot tam apzīmējumus “episks” un “uzjautrinošs”.

Aptur piecas reizes

Prokremlisko mediju uzmanību saistīja ne tikai iereibušo nacionālistu lamāšanās. Nepamanīts nepalika arī Mamikina komentārs par daudzajām apturēšanām un dokumentu pārbaudēm uz ceļa. FB ierakstā, uz ko atsaucas visi publicētāji, Mamikins raksta: “Braucam no Rēzeknes uz Zilupi caur Ludzu. Ceļš A12/E22, pirms pašas iebraukšanas Ludzā kolonnu aptur robežsargs. Piektā pārbaude 250 km ceļā. Pieklājīgi sagatavojam dokumentus, mašīnu tehniskās pases.”

Re:Baltica Mamikins uzskaita visas vietas, kur tikuši apturēti. Pirmā bijusi ceļu policijas pārbaude uz alkoholu – visai kolonnai likts pūst trubiņā. Tai sekojušas vēl divas ceļu policijas pārbaudes, vēlāk Daugavpilī saņemts brīdinājums no pašvaldības policijas par neatļautu stāvēšanu, visbeidzot pie Ludzas kolonnu apturējusi Valsts robežsardze.

LKS premjera kandidāts pārliecināts, ka policijai un robežsardzei tikusi dota tāda komanda un ka ekipāžas viņus gaidījušas gan uz Daugavpils šosejas, gan jaunā Tīnūžu – Kokneses ceļa, jo nav zinājušas, kuru ceļu uz Latgali LKS aktīvisti izvēlēsies. “Esam formāli reģistrēta politiska partija. Oficiāli braucam tikties ar vēlētājiem. Esam visu saskaņojuši, darbojamies likuma ietvaros,” sašutis ir Mamikins.

Valsts robežsardze skaidro, ka Ludzas apkaimē mašīnas kontrolē regulāri, jo tā ir pierobeža. Turklāt 11. augustā bijuši pilsētas svētki, tāpēc pie iebraukšanas pilsētā pārbaudīti 22 auto un 47 pasažieri. No tiem 15 mašīnas un 30 – 35 cilvēki bija LKS kolonna. Arī policija Re:Baltica skaidro, ka daudzās pārbaudes bijušas vien sakritība. Tā bijusi viena no aizņemtākajām augusta nedēļas nogalēm Latgalē – Daugavpilī Prāta Vētra, Ludzā pilsētas svētki, pasākumi bija arī citos novados. Gan to tuvumā, gan uz šosejām tika mobilizēti ceļu policijas papildspēki.

Re:Baltica secina: šāds incidents tiešām ir bijis, bet Latvijas medijiem tas nav licies pārliecinošs, lai nokļūtu ziņās. Krievijas propagandas platformām derēja, jo apstiprina propagandas līniju par “latviešiem – fašistiem”, kas ir viens no Latvijas tēla konstruēšanas elementiem.

Ziņai ir tikai viens avots – LKS premjera kandidāts Andrejs Mamikins, kura partijai pretošanās krievu skolu pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviski ir galvenais kampaņas temats. Galvenais multiplicēšanas avots bija Rossiya Segondya koncernā ietilpstošā vietne Sputnik.