Spiedze starmešu gaismā. Kas jauns Marijas Butinas lietā? (1)

29 gadus vecā Butina aizturēta saistībā ar apsūdzībām, ka viņa kā slepena aģente darbojusies Krievijas interesēs, centusies nodibināt slepenus komunikācijas kanālus un iefiltrējusies ASV politiskajās grupās un organizācijās, tostarp kādā «ieroču aizstāvju organizācijā», kas, pēc visa spriežot, ir ASV lielākais ieroču lobijs «National Rifle Association» (NRA).

Butinas attiecības ar amerikāni zem lupas

Federālie prokurori uzskata, ka Butina ievilinājusi 56 gadus veco konservatīvo politisko darboni Polu Eriksonu "maldinošās attiecībās", izmantojot vīrieti kā "aizsegu" un izmantojot viņu savā ietekmes kampaņā Krievijas interesēs.

Taču Butinas advokāts Roberts Driskols šonedēļ publicētās intervijās uzstāj, ka pāra piecus gadus ilgās attiecības esot bijušas patiesas. Tiesa aizliegusi Driskolam medijos apspriest lietu. Pagājušonedēļ prokurori iesniedza tiesā sūdzību, ka Driskols šo aizliegumu pārkāpis par spīti iepriekšējam tiesneša izteiktam brīdinājumam.

Saskaņā ar medijos izskanējušo informāciju, Butina un Eriksons pirmoreiz tikās Maskavā 2013.gadā. Eriksons uz Krieviju bija devies ar toreizējos NRA prezidentu Deividu Kīnu, lai satiktu Butinu - Krievijas ieroču aktīvistu organizācijas "Right to Bear Arms" gados jauno līderi, norāda raidorganizācija "ABC News".

Butinas un Eriksona romantiskās attiecības sākās ap Jauno gadu Telavivā. ASV valdība to uzskata par slepenas Krievijas aģentes izmantotu iespēju iefiltrēties amerikāņu politiskajā organizācijā, savukārt Driskols uz to raugās citādāk - divi "ambiciozi" cilvēki ar "līdzīgām interesēm" vienkārši iepatikās viens otram.

Turpmākajos gados Butina regulāri devās uz ASV un piedalījās dažādās konservatīvo konferencēs, kur ar Eriksona palīdzību iepazinās ar ASV konservatīvās politiskās elites pārstāvjiem. 2016.gadā Butina ar studenta vīzu pārcēlās uz ASV.

Driskols pāra attiecību īstumu pamato ar to, ka Butina un Eriksons ciemojušies viens pie otra ģimenes, devušies kopīgos ceļojumos uz reiz studijā Maskavā pat esot ierakstījuši kopīgu romantisku duetu - tā esot bijusi dāvana Eriksonam dzimšanas dienā.

Tiesas dokumentos izskanējis, ka Butina piedāvājusi kādam vārdā nenosauktam indivīdam, kas nebija Eriksons, seksu apmaiņā pret "amatu speciālo interešu organizācijā".

Eriksons nav apsūdzēts. Taču FIB reidā Eriksona mājā Dienviddakotā izmeklētāji atrada zīmīti, kurā bija teikts: "Kā atbildēt uz FDD [Krievijas Federālā drošības dienesta] darba piedāvājumu?" Tas liek domāt, ka Eriksonam piedāvāts darbs uz VDK pamatiem būvētajā valdības institūcijā.

Driskols nevarēja paskaidrot zīmīti. "Lai ko arī Pols uzrakstīja, Polam tas būs jāpaskaidro pašam," teica Butinas advokāts.

Kontakti ar Krieviju

ASV medijos izskanējis, ka Krievijas amatpersona, kas uzraudzīja Butinu, ir Aleksandrs Toršins - Krievijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks un bijušais senators no Putina partijas. Aprīlī ASV Finanšu ministrija iekļāva Toršinu sankciju sarakstā.

Pieteikumā ASV vīzai Butina bija norādījusi, ka viņa strādājusi par Toršina asistenti.

Tas, ka ASV vēl nav izvirzījušas apsūdzību Toršinam, varētu nozīmēt, ka izmeklētāji vēlas panākt sadarbību ar Butinu, cerot, ka viņa sniegs informāciju par Toršinu un, iespējams, arī citām Krievijas amatpersonām, amerikāņu medijiem pavēstījuši anonīmi informācijas avoti.

ASV izmeklētāji uzskata, ka šī gada janvārī Butina tikusies ar Oļegu Žiganovu - "Krievu kultūras centra" vadītāju. Pastāv aizdomas, ka Žiganovs centra aizsegā vervē amerikāņu jauniešus spiegu rindās. Taču Butinas advokāts apgalvo, ka tās esot bijušais tikai nekaitīgas vakariņas divu no Krievijas emigrējušu cilvēku starpā, raksta "Politico".

VIDEO: Marija Butina "FreedomFest" konferencē 2015.gadā.

Spiedze starmešu gaismā

Raidorganizācija "USA Today" pieaicināja vairākus bijušos izlūkdienestu darbiniekus un lūdza viņiem komentēt Butinas situāciju, balstoties uz publiski pieejamo informāciju. 

Viņi bija vienisprātis, ka Butina bijusi tā saucamā "vērotāja" ("spotter") - tas ir aģentu paveids, kas nodibina kontaktus sabiedrībā, kurā ir iefiltrējies, un no jaunajiem kontaktiem iegūto informāciju nodod tālāk augstākstāvošiem izlūkiem. Butinas "ietekmes kampaņa" arī bijusi vērsta uz to, lai attiecīgajās aprindās kultivētu labvēlību pret Krieviju.

Taču Butina darbojās ļoti atklāti - sniedza intervijas, uzstājās ar runām, publicēja rakstus un pozēja fotogrāfijām.

"Tas nav raksturīgi nevienam spiegam, ko varu iedomāties," teica Džeks Devins, kurš 90.gadu vidū vadīja Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) globālās operācijas. 

Nav skaidrs, vai Butinas aktīvā sabiedriskā dzīve bija taktika vai kļūme. Daži uzskata, ka Butina izmantojusi stratēģiju, ko jau iepriekš izmantojuši Krievijas spiegi, proti, mēģināt pietuvoties valdības augstākajiem ešeloniem caur pietuvinātām politiskajām grupām. 

"[Tramps] un viņa administrācija ir mērķis; grupas, kas saistītas ar administrāciju vai cenšas to ietekmēt, ir līdzeklis", lai iegūtu pieeju valdībai un informāciju, uzskata pensionētais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) īpašais aģents Eds Šovs. 

Butijas gadījumā ASV lielākais ieroču lobijs NRA, kas bauda Trampa atbalstu. bija laba izvēle. NRA pirms 2016.gada vēlēšanām iztērēja 31 miljonu dolāru reklāmām, kas atbalstīja Trampu un viņa pozīciju, norāda "USA Today".

Ar Butinas apsūdzību saistītajos tiesas dokumentos ir atsauce uz 2015.gadā nosūtītu e-pastu, kurā Butina prognozē, ka "republikāņi, visticamāk, pēc 2016.gada vēlēšanām iegūs kontroli pār ASV valdību". Viņa norāda, ka NRA ir laba konservatīvo ietekmes platforma.

Jaunā Anna Čepmena? 

Bijušie izlūkošanas aģenti saredz līdzību starp Butinas lietu un desmit Krievijas aģentu, tai skaitā Annas Čepmenas, aizturēšanu 2010.gadā. Pirms astoņiem gadiem aizturētie spiegi izmantoja viltus vārdus un bija izdomājuši detalizētus stāstus par savu pagātni.

Operācijas "Spoku stāsti" mērķis bija "meklēt un nodibināt kontaktus politisko lēmēju aprindās" un sūtīt Maskavai atskaites par uzzināto. Izmantotās taktikas bija kā no Holivudas spiegu filmām - viltus identitātes, skaidras naudas nodošana vilciena stacijās un šifrētu ziņu sūtīšana. Toreiz spiegu mērķis bija iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija.

"Krievi koncentrējās uz demokrātiem, jo viņi bija pie varas," norāda FIB bijušais aģents Ēriks O'Nīls, kurš no 1996. līdz 2001.gadam izsekoja vairākus Krievijas spiegus Vašingtonā, cenšoties atklāt to informācijas avotus. "Viņi gribēja saprast pie varas esošās politiskās partijas lēmumus un cerēja tos ietekmēt."