IKEA "uzspridzina" vietējo mēbeļu tirgu (15)

Zviedrijas mēbeļu kompānijas IKEA ienākšana Latvijā ar bažām un satraukumu tiek gaidīta jau divus gadus, kopš veikala aprises Stopiņu novadā iezīmējās skaidrāk. Pirms gada mājas un interjera preču tirgotājs JYSK stāstīja, ka Ziemeļvalstīs abi veikali veiksmīgi sadzīvo vienā teritorijā, piedāvājot patērētājam plašākas izvēles iespējas. Tomēr jāņem vērā, ka citur Eiropā iedzīvotāju ir vairāk un to maksātspēja ir augstāka. Neilgi pirms zviedru veikala ienākšanas JYSK savu skatījumu uz situāciju paust atteicās. 1979. gadā Dānijā durvis vēra pirmais JYSK veikals, Latvijā ir desmit šādi mājas lietu veikali – Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Ar līdzīgu atturīgu noraidījumu TVNET sakārās, uzrunājot dažus vietējos mēbeļu ražotājus un tirgotājus.

Skaidrs, ka jaunā tirgus dalībnieka ienākšana izraisīs pārmaiņas mēbeļu un dizaina preču tirgū. Līdzšinējiem tirgus spēlētājiem nāksies pārstrukturēties.

Konkurence kā pārbaudījums

No 760 mēbeļu ražotājiem vien apmēram 20 līdz 30 rūpnieciskie ražotāji saražo 70 līdz 80% no visa mēbeļu eksporta kopapjoma. Latvijas mēbeļu ražotāji pārsvarā orientējas uz Eiropas pircēju un produkciju sūta uz Vāciju, Dāniju, Lielbritāniju un Zviedriju. 

Līdz ar zviedru zīmola ienākšanu Latvijas tirgū lielāku konkurenci izjutīs līdzvērtīgu produktu sortimenta ražotāji mazo un vidējo uzņēmumu līmenī, kas savu produkciju realizē arī vietējā tirgū, uzskata nozares asociācijas “Latvijas mēbeles” prezidents, uzņēmuma „Nakts mēbeles” īpašnieks Juris Griķis. “Domāju, ka zināmā mērā cietīs vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas nespēs konkurēt ar IKEA. Tā ir visur, kur ienāk milži, mazie uzņēmumi tiek nospiesti.”

Par savu uzņēmumu “Nakts mēbeles” Griķis nav nobažījies, jo tam esot savs lojālais pircējs, kas “izvēlas ilglaicīgas mēbeles”.

“Pamatā cilvēki mēbeles pērk trīs reizes dzīvē: students vai jaunā ģimene, kad iekārto savu pirmo mājokli; ģimene ar bērniem, kad jau tiek labiekārtots un veidots mājoklis ilgtermiņam, un visbeidzot, kad cilvēks jau iegādājas luksusa līmeņa preces. Mūsu mēbeles pērk tie, kas pieder otrai un trešajai kategorijai. Līdz ar to mūsu klients nav tas pats, kas IKEA,” stāsta Griķis.

Viņš neizslēdz, ka IKEA ienākšana būs zināms trieciens tiem, kas neražo, bet tirgo ne pārāk lētas kategorijas mēbeles, un samērā zemas kvalitātes mēbeles no Polijas un Lietuvas. Tirgus stabilitātes un klienta lojalitātes pārbaudījums gaidāms interjera priekšmetu tirgotājiem, kas piedāvā interjera aksesuārus, tekstila, keramikas, stikla un citus darinājumus.

Asociācijas prezidents pieļauj, ka tie, kuriem patīk IKEA mēbeļu dizains un apmierina kvalitāte, savas vēlmes jau ir zināmā mērā piepildījuši un pabijuši kompānijas veikalā Viļņā vai Varšavā.

Līdz šim IKEA mēbeles varēja iegādāties arī interneta veikalā vai izmantot pakalpojumu sniedzējus, kas veica loģistikas funkciju, piegādājot mēbeli uz Latviju. “Līdz ar IKEA zīmola ienākšanu tirgū tiks aktualizēts skandināvu dizains, kas mūsu mentalitātei ir tuvāks,” saka Griķis.

Griķis aicina iedzīvotājus būt lokālpatriotiem un novērtēt arī vietējo ražotāju produktu kvalitāti un servisu.

Pēc viņa domām, vietējiem ražotājiem jāapgūst prasme veidot pozitīvu tēlu, stāsta Griķis piebilstot, ka no IKEA būtu jāmācās zīmolvedība.

Asociācijas “Latvijas Mēbeles” izpilddirektore Ieva Erele skaidro, ka šobrīd norit darbs pie kopīga nozares zīmola un stratēģijas.

Lielāki mēbeļu ražotāji Latvijā ir “Daiļrade Koks”, “Elīza K”, “Dižozols Plus”, “Bolderāja Serviss”, “Marks M”.

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka 2018. gadā no janvāra līdz jūnijam no Latvijas koka mēbeles eksportētas gandrīz 79 miljonu eiro apmērā. Pērn uz ārvalstīm pašmāju koka mēbeles tika nosūtītas 148,35 miljonu eiro apmērā.

Visvairāk mūsu mēbeles tika realizētas Dānijā.

Augstās pozīcijās ir Vācijas un Zviedrijas mēbeļu tirgus. Savukārt Latvijā visvairāk mēbeles tiek ievestas no Polijas, mazāk no Itālijas un Lietuvas.