"Šī filma nav vērsta pret latviešiem. Rubiks taču ir latvietis? Viktors Kalnbērzs ir latvietis? Viņi filmā pauž latviešu viedokli," skaidro Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (PCTVL), kurš šonedēļ noorganizēja Latvijas pirmizrādi Krievijas telekompānijas uzņemtajai filmai Nacisms Baltijā. Latvijā tā jau nodēvēta par antilatvisku propagandu, bet pirmizrāde Krievijas kanālā MTVC gaidāma nākamā gada sākumā. Kanāla auditorija ir ap 30 miljoniem cilvēku.
30 miljoniem krievu stāstīs par latviešu nacismu (58)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Es teiktu – meistarīgi samontēta, protams, bezkaunīgi, bet prasmīgi. Rodas iespaids, ka SS leģions bija soda ekspedīcija. Filmā ietverti vispārzināmi kadri no Varšavas ebreju geto iznīcināšanas, bet fonā iet teksts, kas nesagatavotam skatītājam rada priekšstatu, ka ekrānā redzamo pastrādājuši latviešu leģionāri," filmu vērtē muzeja Ebreji Latvijā vadītājs holokaustu pārdzīvojušais Marģeris Vestermanis, kuru arī intervējuši filmas veidotāji. Savukārt N. Kabanovs, atzīdams, ka "tur ir kļūdas" un, "protams, materiāls viņiem [filmas veidotājiem] nav zināms", vienlaikus uzteic tās kvalitāti, jo autori izmantojuši Krievijas arhīvu materiālus. Jautāts, vai viņš vai PCTVL šo filmu grasās rādīt vēl, N. Kabanovs dedzīgi apgalvo: "Nekādā gadījumā nevēlos nodarboties ar šādu filmu propagandu."
Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) filmu Baltijas nacisms nosaucis par antilatvisku propagandu un rupju vēstures sagrozīšanas mēģinājumu. Pēc ministra domām, "šī tendenciozā un vienpusējā Otrā pasaules kara notikumu interpretācija ne mazākā mērā nevar pretendēt uz objektivitāti un nopietnu vēsturisko ekspertīzi".
Ņemot vērā filmas provokatīvo raksturu, ministram rodoties jautājums, kāds ir bijis filmas mērķis un kurš vēlas uzkurināt politizētas polemikas vilni abās valstīs. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība nolēmusi vērsties Krievijas vēstniecībā Latvijā ar lūgumu panākt, lai šī filma netiktu Krievijā demonstrēta, jo tajā ir sagrozīta Latvijas vēsture, ziņo LETA.
"Es viņiem mēģināju ieskaidrot, ka SS leģions nebija izlases vienība. Latviešus leģionā ieskaitīja tikai tāpēc, ka nevāciešus nevarēja mobilizēt regulārajā armijā," sarunu ar filmas veidotājiem atstāsta muzeja Ebreji Latvijā vadītājs M. Vestermanis. Pēc filmas noskatīšanās viņam gan nācies atzīt: "Tas, ko es biju pastāstījis, viņiem nebija pa prātam", jo filmā ietverti vien pāris teikumi no aptuveni divu stundu ilgās sarunas. M. Vestermanis tomēr norāda, ka, par spīti filmas neobjektivitātei, tā ietver arī faktus, par kuriem Latvijā būtu jādiskutē. Piemēram, viņš novērojis, ka latviešu SS leģions zināmā sabiedrības daļā nevis tiek uztverts kā traģēdija – jauniešu bezjēdzīga nāve tai posmā, kad kara liktenis jau bija izšķirts –, bet gan tiek heroizēts. "Kāds savā muļķa prātā var sākt lepoties – re, kādi mēs bijām," teic M. Vestermanis.
Par skandalozu faktu un visu kritušo piemiņas apkaunošanu viņš uzskata to, ka Brāļu kapos goda vietā vēl aizvien apglabāts ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, kurš parakstījis daudzo no latviešu SS leģiona dezertējušo nošaušanas pavēles. R. Bangerska kapu nofilmējuši arī Baltijas fašisma veidotāji. M. Vestermanis uzskata, ka filma būtu jārāda arī Latvijas sabiedriskajā televīzijā, līdztekus piedāvājot mūsu vēsturnieku komentārus par tajā redzamo. A. Pabriks uzskata, ka šī filma ir arguments, lai nodrošinātu Latvijas vēsturniekiem pieeju Krievijas arhīviem, kā tas tiek darīts Krievijas vēsturniekiem Latvijā. Tikai tad, ja abu pušu pārstāvjiem būs iespēja izmantot arhīvu materiālus, iespējams pretendēt uz objektīvas patiesības noskaidrošanu, saka A. Pabriks.