Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Valdzinātāja, sabiedrības dāma un ieroču aktīviste. Slavenākās spiedzes pasaulē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Anna Čepmena
Anna Čepmena Foto: AP/Scanpix

Ģenerāļu valdzināšana Pirmā pasaules kara laikā, kodolnoslēpumu nopludināšana Aukstā kara saspīlētajā atmosfērā un iefiltrēšanās bagāto un vareno aprindās mūsdienu pasaulē - šīs taktikas savā labā izmantojušas pasaulē zināmākās spiedzes. Iepazīstinām ar četru kolorītu par spiegošanu aizturētu sieviešu dzīvesstāstiem.

Foto: AFP/SCANPIX

Mata Hari: striptīza dejotāja un ietekmīgu vīru mīļākā

Domājot par slavenākajām spiedzēm pasaules vēsturē, pirmais vārds, kas nāk prātā, ir Mata Hari. 1876.gadā Nīderlandē turīgā ģimenē dzimušās Mārgaretas Ģertrūdes Zelles dzīvesstāsts ir spraigu pavērsienu pilns. Pēc tēva bankrota un vecāku šķiršanās viņa pārcēlās dzīvot pie krusttēva un sāka mācīties par bērnudārza audzinātāju, taču direktora uzstājīgās flirtēšanas dēļ krusttēvs šai iecerei pielika punktu. Vēlāk 18 gadus vecā jauniete atbildēja uz militārista Rūdolfa Makleoda sludinājumu, kurā viņš meklēja līgavu. Par spīti tam, ka Makleods bija par viņu 21 gadu vecāks, 1895.gadā abi mija gredzenus. 

Deviņus gadus vēlāk laulība izjuka un Zelle pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Tur viņa kļuva par franču diplomāta mīļāko un izvēlējās jaunu karjeras ceļu - "eksotiskās dejas" jeb striptīzu. Viņa pieņēma skatuves vārdu Mata Hari. Turpmākajos gados viņa uzstājās salonos Parīzē un citviet. Kad karjera sāka apdzist, Mata Hari papildu ienākumus guva ar ierēdņu un militāristu valdzināšanu. Gados pirms Pirmā pasaules kara viņas mīļāko vidū bija arī vācu militārpersonas, kas piesaistīja britu un franču izlūkdienestu uzmanību.

Mata Hari pieņēma armijas majora Žorža Lado piedāvājumu spiegot Francijas labā. Lado domāja, ka kurtizānes kontakti varētu noderēt Francijas izlūkdienestiem. Mata Hari iepazinās ar vācu atašeju un pasvieda viņam dažādas baumas, cerot pretī saņemt vērtīgu informāciju. Taču tā vietā atašejs Berlīnei sūtītajos ziņojumos nosauca Matu Hari par vācu spiedzi. Ziņojums bija šifrēts, izmantojot kodu, ko francūži jau bija atkoduši, liekot domāt, ka Vācija mēģināja panākt, lai Francija arestē Matu Hari.

Mata Hari 1917.gadā tika aizturēta Parīzē. Pratināšanas laikā sieviete atzinās, ka esot no vācu diplomāta saņēmusi 20 000 franku, lai ievāktu informāciju savos biežajos braucienos uz Parīzi. Taču viņa zvērēja, ka neesot pildījusi savu vienošanās daļu un vienmēr palikusi lojāla Francijai. 

"Padauza? Jā, bet ne nodevēja!" viņa esot izsaukusies tiesas zālē. 1917.gada 15.oktobrī viņai tika izpildīts nāvessods.

Foto: Wikipedia

Etele Rozenberga: sekretāre ar kodolnoslēpumiem

Etele un Juliuss Rozenbergi bija precēts amerikāņu pāris, ko 1951.gadā notiesāja par plāniem spiegot Padomju Savienības labā. Jaunībā Rozenberga sapņoja par aktrises un dziedātājas karjeru, bet tāda nākotne viņai nebija lemta - viņa kļuva par sekretāri kuģniecības uzņēmumā. Viņa iestājās Jauno komunistu līgā, kur 1936.gadā iepazinās ar Juliusu. Juliuss Rozenbergs 1940.gadā sāka strādāt ASV armijā kā inženieris, bet pēc pieciem gadiem tika atlaists, kad gaismā nāca fakts, ka viņš bijis komunistu partijas biedrs.

PSRS Rozenbergu savervēja 1942.gadā, teikts bijušā padomju aģenta Aleksandra Fekļisova grāmatā, kas iznāca 2001.gadā. 

Juliusu Rozenbergu aizturēja 1950.gada jūlijā, bet Eteli - augustā. Saskaņā ar apsūdzībām, pāris esot vadījis spiegu šūniņu, kas Padomju Savienībai piegādājusi slepenu informāciju par ASV kodolprogrammu, tostarp par atombumbas izveidošanu un lietošanu. Rozenbergi noliedza apsūdzības, taču 1951.gada aprīlī viņiem tika piespriests nāvessods. Turpmākajos divos gados, kamēr Rozenbergi gaidīja nāvessoda izpildi, ASV un citviet pasaulē nerimās diskusijas - vieni uzskatīja, ka Rozenbergi kļuvuši par upuri sakāpinātajam antikomunistiskajam noskaņojumam, kamēr citi uzskatīja, ka tiesa bijusi taisnīga.

1953.gadā Rozenbergiem tika izpildīts nāvessods uz viena un tā paša elektriskā krēsla - vispirms Juliusam, pēc tam Etelei. Pastāv šaubas par to, cik liela bija Eteles loma šajos notikumos. "Viņai nebija segvārda, un viņa pati nespiegoja," norāda vēstures profesore Lorija Klūna, kura 2016.gadā izdeva grāmatu par Rozenbergu sodīšanu. "Vairums vēsturnieku atzīst, ka viņa zināja par vīra spiegošanu un tādējādi bija daļa no sazvērestības nodarboties ar spiegošanu. Taču viņa tika aizturēta un notiesāta uz nāvi tikai tāpēc, lai izdarītu spiedienu uz Juliusu - lai viņš runā un nosauc savas spiegu šūniņas dalībnieku vārdus."

Foto: AP/Scanpix

Anna Čepmena: spiedze - seksbumba un slavenība

Annas Čepmenas vārds visā pasaulē izskanēja 2010.gadā, kad Ņujorkā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā tika arestēti desmit cilvēki. Pievilcīgās ārienes un koķetās izturēšanās viņa kļuva par starptautisku mediju sensāciju un iemantoja spiegu pasaules "liktenīgās sievietes" slavu.

Čepmena piedzima 1982.gadā Krievijas diplomāta Vasilija Kuščenko ģimenē. Pastāv aizdomas, ka arī viņas tēvs bijis spiegs. Tolaik vēl kā Anna Kuščenko pazīstamā jauniete sāka ekonomikas studijas Maskavas Universitātē. Ceļojumā uz Londonu viņa iepazinās ar Aleksu Čepmenu, ar kuru apprecējās 2002.gadā. Dzīvojot Lielbritānijā, Čepmena strādāja vairākos uzņēmumos, tostarp investīciju bankā "Barclays". Pāris izšķīrās 2006.gadā.

Čepmena pēc šķiršanās uz laiku atgriezās Krievijā, bet pēc tam pārcēlās uz ASV, kur sāka apgrozīties Ņujorkas biznesa aprindās. Čepmena nodibināja nekustamo īpašumu uzņēmumu, bet vakarus pavadīja Manhetenas populārākajos restorānos un klubos. Tas kalpoja kā aizsegs viņas slepenajai misijai - izveidot "kontaktus politiskajās aprindās" un nodot informāciju Krievijai, teikts tiesas dokumentos.

Nav zināms, kādus noslēpumus Čepmenai izdevās atklāt. Viņu aizturēja pēc tikšanās ar Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģentu, kurš izlikās par Krievijas amatpersonu. Čepmena un pārējie aizturētie apcietinājumā aizvadīja neilgu laiku. 2010.gada 8.jūlijā notika vērienīga spiegu apmaiņa starp ASV un Krieviju. Desmit ASV aizturētajiem krievu spiegiem ļāva atgriezties Krievijā, savukārt Krievija uz Lielbritāniju nosūtīja četrus bijušos dubultaģentus - to skaitā bija Sergejs Skripaļs, kurš astoņus gadus vēlāk Anglijas pilsētā Solsberi tika saindēts ar nervus paralizējošo vienu "Novičok".

Čepmena tika silti sagaidīta atpakaļ Krievijā; toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs viņai pasniedza augstāko valsts apbalvojumu. Čepmena sāka strādāt partijas "Vienotā Krievija" Jaunajā gvardē un tikās ar Vladimiru Putinu, kurš tolaik Medvedevam bija uz vienu termiņu "aizdevis" prezidenta krēslu un pats bija stājies premjerministra amatā.

Lielākajai daļai pārējo spiegu, kas atgriezās Krievijā, tika piešķirtas jaunas identitātes, taču Čepmena turpināja baudīt slavas spozmi. Viņa apakšveļā pozēja žurnālam "Maxim" un sāka vadīt iknedēļas televīzijas šovu, kam tika dots nosaukums "Pasaules mistērijas ar Annu Čepmenu". Viņa kļuva par Maskavas finanšu uzņēmuma "FundserviceBank" padomnieci un strādāja par redaktori žurnālā "Venture Business News".

Foto: AP/Scanpix

Marija Butina: ugunīgā sibīriete, kas centās iefiltrēties amerikāņu ieroču lobijā

Par jaunākā spiegu skandāla zvaigzni kļuvusi Krievijas pilsone Marija Butina, kura šā gada jūlijā tika aizturēta ASV aizdomās, ka viņa darbojas kā nereģistrēta ASV aģente. Butina centās iefiltrēties ASV konservatīvajās politiskajās organizācijās - kontaktus ar amerikāņu ieroču lobija NRA pārstāvjiem viņa sāka nodibināt jau 2013.gadā, pašai dzīvojot Krievijā. Ziņas par pievilcīgo rudmati, kura atgādināja Annu Čepmenu, un turklāt vēl prata apieties ar ieročiem, ātri piesaistīja mediju uzmanību visā pasaulē.

Butinai kādreiz piederēja mēbeļu veikals Sibīrijā. 2011.gadā viņa bija iesaistījusies "Vienotās Krievijas" Jaunajā gvardē. Ap to pašu laiku Butina izveidoja Krievijas ieroču aktīvistu organizāciju "Right to Bear Arms", kas lobēja ieroču kontroles mīkstināšanu Krievijā.

"Reti kurš sibīrietis var iedomāties sevi bez šautenes mājās," viņa savulaik teikusi. 

Šajā laikā Butina sāka strādāt par Aleksandra Toršina, toreizējā Krievijas Federālās Padomes senatora un "Vienotās Krievijas" līdera, "īpašo asistenti". Viņi devās biežos braucienos uz ASV. 2016.gadā Butina ar studenta vīzu pārcēlās uz ASV. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā viņa dibināja kontaktus ar ASV konservatīvajiem politiķiem un nodeva ziņojumus Krievijā esošajam Toršinam.

Butinai kopš 2013.gada bija attiecības ar 56 gadus veco konservatīvo politisko darboni Polu Eriksonu, ko gan ASV prokurori raksturo kā maldinošas, jo Butina esot Eriksonu izmantojusi kā aizsegu savā ietekmes kampaņā Krievijas interesēs. Butinas advokāts gan strīdas, ka attiecības esot bijušas patiesas, par ko liecinot kopīgie ceļojumi un Maskavas studijā ierakstīts romantisks duets. Tomēr, kā izskanējis tiesas dokumentos, Butina par spīti attiecībām esot piedāvājusi kādam vārdā nenosauktam indivīdam, kas nebija Eriksons, seksu apmaiņā pret "amatu speciālo interešu organizācijā".

Vēl viens apstāklis, kas ļauj Butinu salīdzināt ar Čepmenu, - arī viņa nevairās no videokamerām, sociālajiem tīkliem un būšanas uzmanības centrā, kas spiegiem ir neraksturīgi. Līdz ar to daudzas Butinas aktivitātes fiksētas medijos un internetā - tai skaitā kontakti ar ASV prezidenta Donalda Trampa ģimeni, pirms viņš stājās amatā.

2015.gada jūlijā libertāriešu politiskajā pasākumā «FreedomFest» Butina publiski uzdeva jautājumu Trampam: «Kāda būs jūsu ārpolitika, īpaši attiecībā uz manu valsti?»

«Es pazīstu Putinu, un ziniet, mēs ar Putinu labi satiekam,» atbildēja Tramps. Tas bija pirmais Trampa izteikums kampaņas laikā, solot uzlabot attiecības ar Krieviju.

2016.gada maijā NRA konferencē Toršins īsi tikās ar Trampa vecāko dēlu Donaldu Trampu jaunāko. Trampa dēls sarunājas arī ar sievieti, kas tika uzdota par Toršina asistenti. Tramps jaunākais domā, ka tā varēja būt Butina, «The Washington Post» atklājis anonīms informācijas avots. Kā arī Butina kopā ar Eriksonu ieradās uz Trampa inaugurāciju.

Butinas lieta joprojām tiek izmeklēta.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu