/nginx/o/2018/08/30/11330646t1h86f9.jpg)
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atklāj, ka Latvijas vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets varētu tikt ieviests jau no nākamā gada. «Ja Latvijas vēsture kā priekšmets būs obligāts, to nevarēs mācīt garāmejot, kā arī skolēni nevarēs izvairīties no tā apgūšanas,» par jauna priekšmeta nepieciešamību pārliecināts apvienības «Visu Latvijai!» pārstāvis Raivis Dzintars.
Vai skolotāji ir patrioti?
Apvienība «Visu Latvijai!» rīkoja piketu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai atbalstītu Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu. Tajā ar Latvijas karogiem un plakātiem «Mūsu vēsturi — mūsu bērniem», «Koks bez saknēm nokaltīs», »... nevis vakardienai no ratu pakaļas izkritis» piedalījās aptuveni 20 jaunieši.
«Skolās Latvijas vēstures mācībai būtu jābūt obligātai, gluži kā matemātikai un latviešu valodai. Šobrīd skolās nav noteikts, cik daudz Latvijas vēsturi ir jāmāca. Tas viss ir vēstures skolotāju ziņā, un tie, kuri ir īsti patrioti, par to runā daudz, bet ir tādi, kas tai nepievērš uzmanību, tāpēc, beidzot skolu, jauniešiem ir ļoti vājas zināšanas. Tāpēc nepieciešama Latvijas vēsture,» pastāstīja Raivis Dzintars.
Zināšanas esot, vajag tikai izpratni
Izglītības ministre Ina Druviete apgalvoja, ka atbalsta mūsu valsts vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu, taču par tā nepieciešamību esot jāspriež profesionāļiem, kuriem vajadzības gadījumā jāizstrādā arī priekšmeta standarts. Druviete arī atklāja, ka, viņasprāt, pēc skolas beigšanas skolēni labi pārzinot Latvijas vēsturi.
«Ministre uzskata, ka pēc skolas beigšanas jauniešu zināšanas Latvijas vēsturē ir apmierinošas, bet nav izpratnes par to,» atklāja ministres preses sekretāre Sandra Purviņa. Grūti gan saprast apgalvojumu: zināšanas vēsturē ir, taču nav izpratnes par to. Vai tas nozīmē, ka skolēni vienkārši iekaluši galvās vēstures gadskaitļus un notikumus?
Pārmaiņas būs. Bet cik lielas?
«Gan pamatskolā, gan vidusskolā vēsturei paredzētas divas mācību stundas nedēļā. Tātad gadā vēsture tiek apgūta 70 mācību stundu apmērā, no kurām viena trešdaļa ir paredzēta valsts vēstures apguvei. Pārējās stundas skolotājs var izmantot pēc saviem ieskatiem. Tas nozīmē, ka liela nozīme Latvijas vēstures apguvē ir priekšmeta pasniedzējiem,» pastāstīja Izglītības ministrijas Satura un eksaminācijas centra vēstures speciāliste Dace Siliniece. «Nākamgad vēsturi vairs nemācīs no piektās, bet gan no sestās klases, jo no pirmās līdz piektajai klasei tiks mācīts jauns priekšmets — sociālās zinības. Taču tas nenozīmē, ka skolēnu zināšanas vēsturē pasliktināsies, jo arī šajā priekšmetā paredzēts mācīt vēsturi.«
Ja profesionāļi lems par labu Latvijas vēstures ieviešanai, nākamgad skolēniem vajadzēs apgūt vienu jaunu priekšmetu. Tas palielinās skolēnu noslogojumu.
Jādiskutē par identitāti
Par Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks arheologs Guntis Zemītis izteicās: «Esmu par to, lai Latvijas vēstures mācīšanai tiktu palielināts stundu skaits. Domāju, ka Latvijas vēsture būtu jāsāk mācīt no piektās vai sestās klases. Skolās ir nepieciešams vairāk diskutēt par identitātes jautājumiem, jo tieši elementāras lietas veido mūsu attieksmi pret vēsturi.«
Arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) pārstāvji uzskata, ka Latvijas vēsturi vajag ieviest kā atsevišķu mācību priekšmetu: tas nepieciešams, lai skolēni sekmīgāk sagatavotos eksāmeniem, olimpiādēm un naturalizācijai. LAŠOR pārstāvji vēlas arī piedalīties darba grupā, kas izstrādās Latvijas vēstures mācīšanas standartu.
«Vēsturi ir nepieciešams zināt, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas. Latvijas vēsture kā mācību priekšmets būtu ļoti labs, ja netiktu politizēts. Un tas, manuprāt, nav iespējams,» par vēstures mācīšanu nebija sajūsmināts Rīgas Domes deputāts Genādijs Kotovs.
Rīgas 72. vidusskolā lamājas
«Vakara Ziņas» vēlējās uzzināt, ko par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu domā skolu pārstāvji.
Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane pauda: «Protams, ka jauniešiem jāzina Latvijas vēsture, bet, vai būtu nepieciešams to izdalīt kā atsevišķu mācību priekšmetu, grūti pateikt. Vēstures priekšmetā saistīti tiek mācīta gan pasaules, gan Latvijas vēsture. Tāpēc jauniešu orientēšanās Latvijas vēsturē lielā mērā ir atkarīga no pašu uzņēmības mācībās. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, kā šo priekšmetu pasniedz. Ja skolotājam šķiet, ka pastiprināti zināt Latvijas vēsturi nav būtiski, tad arī skolēni to apgūst virspusēji.«
«Manuprāt, šobrīd vēstures stundu laikā pārāk maz tiek runāts par Latvijas vēsturi, tāpēc šāda priekšmeta ieviešana būtu nepieciešama. To noteikti vajadzētu sākt mācīt jau pamatskolā, jo patriotisms un pilsoniskuma apziņa veidojas ļoti agri,» Latvijas vēstures nepieciešamību krievvalodīgo skolās vērtē Salaspils 2. vidusskolas direktore Veneranda Bogdāne–Rogozina.
Interesantu atbildi «Vakara Ziņas» saņēma no Rīgas 72. vidusskolas. Dažu citu skolu direktori, nevēloties atklāt savas domas par Latvijas vēstures mācīšanu, aizbildinājās ar aizņemtību darbā, savukārt 72. vidusskolas pārstāvis, kurš, protams, nenosauca savu vārdu, rupji nokliedzās: «Da pašol ti...» (Ej taču tu... — Krievu val.) un nometa telefona klausuli. Acīmredzot Rīgas 72. vidusskolā māca tikai lamāties, turklāt krieviski. Tāpēc no šīs skolas vadības «Vakara Ziņas» neko neuzzināja par vēstures mācīšanu.