Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Decembrī rīdziniekus gaida lielāki rēķini par siltumu, jo 10. novembrī stājas spēkā augstāki tarifi. Pēdējoreiz tas notika pirms diviem gadiem. Akciju sabiedrības "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sarunā ar RB stāsta gan par to, kāpēc maksāsim vairāk, gan par to, ko darīt, ja vēlamies maksāt mazāk.
– Siltuma tarifu kāpums vienmēr ir nepopulārs. Arī tagad "Rīgas siltums", visticamāk, saņems pārmetumus. – Izskaidrojums ir elementārs. Dabasgāzei, ar kuru tiek saražots viss siltums, cenas cēlušās par divdesmit pieciem procentiem, taču cenas siltumam ceļas tikai par vienpadsmit procentiem. Tikai! Trīs gadu laikā dabasgāzes iepirkuma cena kopumā celsies par četrdesmit četriem procentiem, taču siltuma cena – tikai par divdesmit līdz divdesmit pieciem procentiem. Tātad mēs no gāzes cenu kāpuma atpaliekam divas reizes. Būtu būtiski pateikt, ka mums jaunais siltuma tarifs ir apstiprināts no šā gada desmitā novembra un nekāds tarifu kāpums nav gaidāms līdz nākamā gada beigām. Nākamais solis varētu būt gaidāms 2007. gada sākumā, kad nākamā gāzes cenu trepe kāps uz augšu. Tad siltuma cenas varētu pieaugt par aptuveni desmit procentiem. Bet tas nekādā ziņā nav saistīts ar "Rīgas siltuma" iekšējo saimniecisko darbību. – Arī nākamgad gaidāmā PVN piemērošana siltumenerģijas cenām dos savu artavu. – Paradoksāli, Lietuvā un Igaunijā PVN siltumam ir pieci procenti. Mūsu valstī – astoņpadsmit procenti. – Procenti ir diezgan abstrakti. Ja tos pārvērstu naudā, par cik latiem rēķins par siltumu palielināsies pēc desmitā novembra? – Ja ģimene par siltumu ziemā maksā, piemēram, divdesmit piecus latus mēnesī, tad būs jāmaksā par divarpus trim latiem vairāk. – Pieprasījums pēc "Rīgas siltuma" pakalpojumiem tāpēc nav mazinājies? – Tieši otrādi, šā gada laikā daudzi jauno projektu attīstītāji slēguši līgumus par jaunceļamo objektu centralizēto siltumapgādi. Es varētu nosaukt redzamākos dzīvokļu investīciju objektus gan pie veikala "Spice", gan "Centra namu" pie Zemkopības ministrijas, gan Tomsona terases. Mikrorajonos – "Dienvidu pakavs", "Zolitūdes vārti", augstceltnes Anniņmuižas bulvārī. Jauno klientu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir trīs reizes lielāks. Tātad mūsu cenas ir konkurētspējīgas un mūsu pakalpojums, es negribētu lielīties, vismaz ir labi apmierinošs. – Jaunajiem siltummezgliem ir nozīme uzņēmuma konkurētspējā? – Rīgā no apmēram 8000 siltummezgliem 6400 ir modernizētie. Plaši ieviešot modernos siltummezglus, sabiedrība ir sapratusi, ka siltummezgls regulē temperatūru mājā, nepietiekamas apkures un pārkurināšanas efekti ir pazuduši. Domāju, ka Rīgā problēma ir drusku citāda. Pēc tik masveidīgas automātisko siltummezglu uzstādīšanas iedzīvotāji gaidīja, ka nu tikai notiks brīnums, ka būtiski kritīsies siltuma rēķini. Lielā daļā māju tie arī ir ļoti kritušies, pilsētā siltuma patēriņš samazinājies vidēji par piecpadsmit procentiem. Bet ir atsevišķas mājas, kurās iepriekš siltuma patēriņš ir bijis lielāks un kur tagad varbūt darbojas aktīvs sabiedriskais energopārvaldnieks, kurš uzregulē zemāku temperatūru siltummezglā. Rezultātā mēs saņemam sūdzības, ka telpās ir vēss. – Pirms kāda laika modernie siltummezgli likās tāla un nesaprotama nākotne. Cik tāla nākotne tagad ir siltuma regulēšana katrā dzīvoklī? – Daļā ļoti veco namu, kas celti pirms kara un piecdesmitajos gados, pastāv šāda regulēšana. Pavisam jaunajos projektos, kas celti pēdējos septiņos gados, arī tiek izbūvētas tādas apkures sistēmas, kur regulēšana iespējama katrā dzīvoklī. Tās apkures sistēmas, kas būvētas no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, ir iespējams rekonstruēt, bet, protams, par iedzīvotāju līdzekļiem. Arī "Rīgas siltums" sniedz šādu pakalpojumu – termoregulatora uzstādīšanu uz katra radiatora. – Daudzi pieprasa šo pakalpojumu? – Ne pārāk, jo tas ir maksas pakalpojums. Jāzina – ja mājas kopējā apkures sistēmā tiek turēta zema temperatūra, kas dzīvokļos nodrošina tikai plus astoņpadsmit grādu, tad termoregulatora uzlikšana neko nedod. Tas visu laiku stāvēs atgriezts. Termoregulators kaut ko dos tikai tad, ja tiks paaugstināta temperatūra visā apkures sistēmā. Par to savukārt jāvienojas visiem iedzīvotājiem. Ar to iet ļoti smagi. Viena daļa mājas iedzīvotāju saka – es negribu salt, es gribu plus divdesmit divus grādus un mani neinteresē, ka pensionārs ļoti vēlas taupīt naudu. Likumdošana šajā jautājumā ir diezgan vāja. Vienmēr tiek runāts, ka lēmums jāpieņem, ja tam piekrīt piecdesmit viens procents ēkas iedzīvotāju. Ja kāds nepiekrīt, viņš var vērsties tiesā un apstrīdēt pārējo lēmumu. Faktiski tie ir nebeidzami strīdi. – Cilvēki atzīst, ka sistēma ir diezgan sarežģīta, lai panāktu sev vēlamu rezultātu, piemēram, nesalt, kamēr vairākums izvēlas dzīvot aukstumā. – "Rīgas siltums" nepieņem lēmumu, kādu temperatūru nodrošināt dzīvokļos. To dara namu apsaimniekotājs. Tādas nu šīs apkures sistēmas ir. Jaunajos projektos ir iespējams uzskaitīt patērēto siltumu katrā dzīvoklī. Protams, šo māju iedzīvotājiem jāmaksā arī apsildīšanas maksa par patērēto siltumu koplietošanas telpās – kāpņu telpās, bēniņos, pagrabos. Viena no tādām mājām ir dzīvokļu kooperatīvā "Augstskola" Ziepniekkalnā. – Vai "Rīgas siltumam" ir daudz parādnieku? – Par laimi, maz. Par pagājušo sezonu nenomaksāti ir divdesmit tūkstoši latu. Pēdējie lielākie sāpju bērni mums bija dzīvokļu kooperatīvi. Tādā vai citādā ceļā – tiem sadaloties, nomainot kooperatīva vadību – tiem tomēr ir izdevies atrisināt siltumpiegādes jautājumu. Arī agrāk situācija nav bijusi dramatiska – ja no vairāk nekā simt kooperatīviem parādnieku bija nepilni desmit, tas pierādīja, ka lielākā daļa ar šiem jautājumiem tika galā arī deviņdesmitajos gados. Bet šobrīd parādnieku tēma pat nav sarunas vērta. – Tātad Rīgā nav tādu māju, kuras draudētu neapkurināt arī ziemā? – Ja arī ir, tad ne tāpēc, ka iedzīvotāji nemaksā, bet tāpēc, ka ir neskaidras īpašumtiesības – viens pārdevis, otrs nopircis, līgums nav pārslēgts. Vai arī īpašnieks pats negrib, ka kurina, lai tiktu vaļā no iedzīvotājiem. *** FAKTI Nemainīgs siltuma tarifs pastāvēja no 1997. līdz 2002. gadam, bet 2003. gadā uzņēmums tarifu paaugstināja par 8,2%, lai gan dabasgāzes cenas pieauga par 12%, bet pirktās siltumenerģijas cenas – par 8,9%. Jaunais tarifs paredz, ka no 10. novembra par siltumenerģiju iedzīvotājiem būs jāmaksā 19,15 lati par megavatstundu, bet pārējiem patērētājiem – 16,78 lati – maksa iedzīvotājiem pieaugs par 11,2%, bet pārējiem patērētājiem – par 10,7%. "Rīgas siltuma" Klientu palīdzības dienesta bezmaksas tālrunis 8 000 090 darbojas visu diennakti. Piemēram, par meistara izsaukumu un radiatoru atgaisošanu nav jāmaksā. Iedzīvotāji par to norēķinās netieši, maksājot ikmēneša maksājumu par ēkas iekšējās apkures sistēmas apkalpošanu. Normatīvi nosaka, ka ēkā jābūt 18 grādiem, tiesa, pieļaujama novirze par 2 grādiem, tātad no 16 līdz 20. Parasti tiek uzturēta 18-20 grādu temperatūra.