Repšes meita kāzās pamet limuzīnu (19)

Limuzīnu īri Latvijā piedāvā vismaz pieci uzņēmumi. Šis prieks nav lēts, bet ir tā vērts: vieniem limuzīns svētku reizē ir norma, citiem saviļņojošs piedzīvojums, bet visiem sniedz vienlīdz labas sajūtas. Pirmā īres stunda vidēji maksā 50 latus (ekskluzīvākiem un lielākiem modeļiem cena ir 70 līdz 80 latu stundā), bet ar katru nākamo cena samazinās. Mazāko limuzīnu diennakts izīrēšanai pietiks ar 350 latiem, par lielākiem un glaunākiem ar šādu summu pietiks desmit līdz divpadsmit stundām.

Ātri nebrauc

Septembrī laulības ostā iepeldēja aizsardzības ministra Einara Repšes meita Madara Repše. Svinīgajam pasākumam par godu bija noīrēts limuzīns, kuram jaunlaulātos vajadzēja nogādāt līdz Repšes atpūtas namam Rāznas ezera krastā Latgalē, kur notika lielas svinības. Apmēram 50 kilometru pirms galamērķa jaunie pārsēdās citā automašīnā, jo limuzīns braucis parāk lēni.

"Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki prasa, lai braucam ātrāk, bet jāsaprot, ka limuzīns ir liels auto, kura vadīšana ir visai sarežģīta, pat sarežģītāka nekā autobusa, jo pagrieziena rādiuss ir mazāks. Ārpus pilsētas limuzīns brauc ar vidēji 75 kilometri stundā lielu ātrumu. Ātri nebraucam tāpēc, ka cilvēki salonā atpūšas, bet situācija uz ceļa ir neparedzama. Situācijās, kad strauji jābremzē, viņi sevi var apliet ar šampanieti vai satraumēties," skaidro "V. S. Imperia" šoferis Konstantīns.

Sarakstās četrās minūtēs

Pēdējos gados cilvēki ļoti iecienījuši limuzīnus īrēt kāzām. "Visinteresantākais gadījums bija pirms nepilna pusgada," smaids pārņem Konstantīna kolēģa Jāņa seju. "Braucot no Rīgas uz Siguldu, kur jānotiek kāzu ceremonijai, vedēji ar jaunajiem izdzer dažas glāzes šampanieša. Viņi palūdz ceļa malā apstāties, lai pačurātu. Līgavainis, nepaņemot līdzi mobilo telefonu, ieiet mežā pa mazajām darīšanām un atpakaļ nenāk. Saucam — nav! Viņš svaigajā gaisā bija nedaudz apreibis un apmaldījies. Pēc 20 minūšu gaidīšanas un signalizēšanas viņš atgriezās. Tagad situācija šķiet komiska, bet toreiz viss šķita ļoti dramatiski."

"Pašas īsākās kāzas mūsu praksē bijušas vienam Latvijā pazīstamam dziedātājam," viņš turpina. "Jaunie iegāja zagsā, un nepagāja ne četras minūtes, kad viņi jau bija sarakstījušies un izdzēruši šampanieti. Komiski bija tas, ka pēc sarakstīšanās dzimtsarakstu nodaļas vadītāja gribēja nolasīt svinīgu dzejoli, bet nepaspēja to izdarīt."

Limuzīnu īres firmu darbinieku sacītais ļauj izsecināt vienu — iedzīvotāju dzīves līmenis ir audzis, tāpēc limuzīnus spēj noīrēt ne tikai turīgākie sabiedrības pārstāvji. Glaunajos autiņos ir jāievēro vairāki noteikumi — nedrīkst smēķēt, sist ar rokām pa griestiem, plēst glāzes u. tml. Interesanti, ka īstie bagātnieki nemaz neuzvedas bravūrīgi. Strādājot starptautiskā jauno dziedātāju konkursa "Jaunais vilnis" norises laikā, Konstantīnam izdevies parunāties ar gandrīz visām Krievijas estrādes zvaigznēm. "Tā nemaz nav, ka slavenie cilvēki izceļas ar skaļu uzvedību. Parasti ar šoferiem viņi daudz nerunā, jo kontaktējas savā starpā. Man pasaka, kur braukt, kur apstāties. Vaicā, vai varēs apgriezties kādā šaurā vietā," Konstantīns liek noprast, ka zvaigžņu privātās lietas līdz viņa ausīm nenonāk. Limuzīnu vadītāji ievērojuši, ka pārlieku ambiciozi reizēm uzvedas nevis bagātie, bet gan "ierindas" cilvēki, kas, nopelnījuši pārsimts latu, noīrē limuzīnu un zīmējas.

Jaunie krievi nemāk uzvesties

Citāda pieredze bijusi firmas SIA "Allers" šoferiem Agrim un Aldim. Viens no spilgtākajiem pasākumiem, par kuru palikušas negatīvas atmiņas, ir tieši "Jaunais vilnis". "Vedu tā sauktos jaunos krievus un neko labu pateikt nevaru. Galvas vietā viņiem ir viens liels kauls, un nekā vairāk nav. Pat pa televizoru tādus neesmu redzējis," patiesi izbrīnīts vēl šodien ir Aldis. "Viņi nevienu neuzskatīja par cilvēku. Pirms manis viņus bija vedis kolēģis [Agris], un viņš teica, ka šie esot pilnīgi traki. Pie sevis nodomāju, ka gan jau viņš nedaudz izpušķo un ka nav tik traki. Aizbraucu ar limuzīnu pakaļ, divas minūtes parunāju un domas apgriezās par 180 grādiem: viņš ne tikai neizpušķoja, bet arī nepateica, cik lieli egoisti, cik lecīgi un lielīgi ir šie Krievijas bagātnieki. Tās četras dienas atceros kā murgu." Šoferi, pārskaitot visus Krievijas slavenos dziedātājus (Filipu Kirkorovu, Maksimu Galkinu, Allu Pugačovu, Valēriju Ļeontjevu u.c.) ir vienisprātis — viņu uzvedības manieres ir civilizētas un ar rupjību vai nepieklājību neviens nav izcēlies. "To, kas notiek mašīnā, mēs tālāk nestāstām," sarkano gaismu stāstiem par pieredzēto darbā ar slavenībām diplomātiski iededz Agris.

"Infiniti FX 45" — vienīgais Eiropā

SIA "Allers" rīcībā ir ekskluzīvais "Infiniti FX 45" — divpadsmitvietīgs limuzīns, kas līdz Latvijai atceļojis šā gada janvārī. Eiropā tāda nav nevienam citam. "Vajag redzēt cilvēku reakciju, kad mēs braucam garām. Pārīši pārstāj skūpstīties, cilvēki, kas ēd bulciņu, atver muti un nevar to vairāk aizvērt, īpaši laukos. Patiesi. Vienreiz bija tā, ka man blakus žigulī brauca viens vecītis. Viņš tā aizskatījās, ka iebrauca apmalē, izgāza žogu un ietriecās mājas sienā," Agris pārliecinājies par "Infiniti" spējām atstāt iespaidu. Limuzīnam reiz gandrīz uztriekusies virsū pie mācību automašīnas stūres sēdoša meitene; viņa ieraudzījusi ekskluzīvo autiņu un nav varējusi vairs neko izdarīt, bet braukusi tam tieši virsū. Pēdējā brīdī iejaucies instruktors, izvairoties no sadursmes. "Meitene tā arī palika, stūrē ieķērusies, atvērtu muti," smieklus valda Aldis.

Interesanti, ka, šķērsojot valsts robežu ar "Infiniti F 45", muitnieki reizēm nemaz kārtīgi nepaskatās dokumentus — arī viņus iespaido tā krāšņums. Uz pārkāpumiem acis mēdzot pievērt ceļu policisti. "Reizēm ir tā, ka sanāk pārbraukt pāri krustojumam jau tad, kad ieslēgusies sarkanā gaisma. Apstāties varētu, bet tad būtu strauji jābremzē, un pasažieri sabirtu vienā čupā. Mēs, firmas darbinieki, par to esam pārliecinājušies, jo naktī uz ceļa izskrēja stirnas, un Agris kārtīgi nolika "pa mēmajiem". Visi salona pasažieri attapās pie šofera kabīnes." Arī par ātrumu viņus neturot — maldīgi uzskatīt, ka no limuzīniem neko nevar "izspiest". Braucot bez pasažieriem, Aldis reiz uz Rīgas—Tallinas šosejas sasniedzis 170 kilometri stundā lielu ātrumu.

Grupveida sekss limuzīnā

Latviju kā izklaides zemi iecienījuši rietumvalstu pārstāvji, īpaši briti. Viņi šeit bieži rīko vecpuišu ballītes. Pasūtot limuzīnu uz lidostu, firmai var pieteikt, ka līdzi jābūt arī striptīzdejotājai. Kamēr šoferis ved viņus līdz viesnīcai Rīgas centrā, puiši baudot meitenes striptīzu. "Reiz šajā "Infiniti FX 45" limuzīnā," jestri atceras Agris, "seši cilvēki vienlaikus nodarbojās ar seksu. Tas ir amizantākais gadījums manā karjerā. Stāvu krustojumā, un mašīna šūpojas — viņi kā nekā iegājuši ritmā. Jā, vienreiz dabūju dejot ar līgavu pirmo valsi, jo līgavainis bija atlūzis." Par labi padarītu darbu šoferiem tiekot arī dzeramnauda, biežāk to sniedzot vecāka gada gājuma cilvēki. Tās lielums ir no minimālām summām līdz pat vairāk nekā 100 latiem.

Lai varētu pateikt, ka šoferis strādā labi, nepietiek tikai ar klientu uzslavām; reizēm viņus vajag ierobežot, un, ja viņi ir pārlieku piedzērušies un sāk trakot, jābūt gatavam izsēdināt no limuzīna. "Vistrakākie šajā ziņā ir angļi," domā Aldis, "kuri atbrauc uz Rīgu vienkārši izārdīties. Viņi domā, ka šeit ir karaļi un var darīt jebko. Citreiz tie ir vienkārši mehāniķi; var redzēt, ka rokas no eļļas nav kārtīgi nomazgātas. Atceros, reiz lija kā pa Jāņiem un trakajā laikā iekšā salīda daudz angļu. Braucot jutu, ka mašīna ir baigi smaga, bet viņi vēl sāka iekšā ārdīties un smēķēt. Teicu, ka šādi tā lieta neies, bet aizmugurē kaut kas angliski bļāva: "Fuck you!" Uznāca dusmas, nodevu "pa matuški" un braucu atpakaļ uz Vecrīgu. Kad viņi kāpa ārā, sāku skaitīt, bet pēc sešpadsmitā sajuka skaits." Agris papildina: "Kad viņi ir skaidrā, viss ir normāli, bet tiklīdz iedzer, kļūst ļoti pretīgi. Viņu vecpuišu ballītes ir pilnīgs sviests. Sakarīgākie klienti ir īstie krievi no Maskavas. Ar viņiem visu var sarunāt, pat miljonāri un miljardieri izturas kā vienkārši cilvēki.