"Latvijas dzelzceļa" gaidāmā pārbūve (10)

Ideja atdalīt nerentablos pasažieru pārvadājumus no pelnošās uzņēmuma daļas pastāv vairākus gadus. Pirms pieciem gadiem viss sākās sadalot AS Pasažieru vilciens. Ar domu izveidot neprivatizējamu mātes uzņēmumu un nākotnē iespējami privatizējamas meitas akciju sabiedrības. Teorētiski privatizācijas gadījumā valsts šīs meitas firmas varētu kontrolēt. Bet ja tās izveido vēl savus apakšuzņēmumus un visus savus līdzekļus novirza caur tiem, valsts ietekme vairs tik tālu nesniegsies. Līdzīgi noticis ar Ventspils Naftu, kur no uzņēmuma ekonomikas ministra Kariņa vārdiem runājot palikusi tikai čaula, bet saturs izsūkts.

Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka Latvijas Dzelzceļš ir dalībnieks 18 dažādos uzņēmumos vai sabiedriskās organizācijās. Tas, kas īsti nav skaidrs - kāds labums valsts a/s LDZ no šāda veida rūpalas.

Līdzās dalībai sešās sabiedriskajās organizācijās Latvijas dzelzceļš ir akcionārs 12 firmās, kas nodarbojas ar transporta, stividoru un fraktēšanas pakalpojumiem, apdrošināšanas un banku biznesu.

Paskatoties uz saistītajām firmām tuvāk var redzēt, ka sazarotais tīkls ir plašs. Divi no lielajiem atzariem ir apdrošināšanas kompānija ERGO LATVIJA ar daudzām filiālēm un BALTIC TRANSIT BANK. Krievijā mītošā Oļega Boiko bankā Dzelzceļš iesaistījies ar 2% akciju. Interesanti, ka 2002. un 2003.gada amatpersonas deklarācijās Andris Zorgevics norādījis Ienākumus no valūtas nākotnes darījumiem – 362 tūkstošus ASV dolāru. Ienākumi nākuši tieši no šīs bankas.

Bet šajā lielajā mudžeklī paslēpušās firmas, kurās līdzās valsts uzņēmumam darbojas arī ofšori.

Piemēram, uzņēmumā BALTIC TRANSIT SERVICES COMPANY, kur LDz pieder turpat 9 procenti akciju, kontrolpakete līdzīgi kā Ventspils Naftas gadījumā atrodas ārzonā – šoreiz ofšoru paradīzē Lihtenšteinā reģistrētas kompānijas rokās.

Ar Latvijas Dzelzceļu saistītos uzņēmumos pavīd arī Jaunā Laika biedra Grigorija Krupņikova vārds. Viņa un kompanjona uzņēmumam RIKA pieder kontrolpakete SIA Dzelzceļu tranzīts. Tajā Latvijas dzelzceļa daļa ir 3 ar pus %. RIKAS adresē reģistrēta arī “Dzelzceļa starptautiskās elektroniskās dokumentu aprites operatoru asociācija”. Tajā līdzdarbojas gan iepriekšminētā Krupņikova firma, gan arī Latvijas dzelzceļš. Caur to Valsts akciju sabiedrība saistīta arī ar otru firmu, kur 48% pieder Krupņikova Rikai – dzelzceļa un citu transporta pakalpojuma piedāvātājam AED RAIL SERVICE.

Latvijas dzelzceļš ir arī kompanjons ostu biznesā. Otrajā lielākajā Rīgas ostas stividorkompānijā STREK tam pieder gandrīz 6% akciju. STREK ir saistīta ar kravu pārkraukšanas akciju sabiedrību, kura savukārt pieder Šveicē un ASV reģistrētiem uzņēmumiem.

Starp saistītajiem uzņēmumiem ir arī tādi, kas nodarbojas ar dzelzceļa biznesam attālu stāvošām lietām. Kopā ar Renault automašīnu tirgotāju Latvijā Euro-Auto Dzelzceļam pieder 15% akciju SIA Retreks. Tajā ietilpst gan autoserviss, gan atpūtas un sporta centrs.

Tā kā neskaidrību ap Latvijas dzelzceļu, kas būtu jākliedē jaunajai uzņēmuma vadībai, ir diezgan daudz. Pirms pieciem gadiem arī Valsts Kontrole veicot revīziju secināja, ka uzņēmuma viss nenotiek atbilstoši normatīvajiem dokumentiem. No 96-98.gadam neskaidri notikusi lokomotīvju, kravas vagonu un sliežu pievadceļu pārdošana vairākām kompānijām. Tajā skaitā arī Ventspils milzim Kālija Parks.

Vēl beigās kāds visai amizants sīkums vai arī gluži vienkārši pārpratums. "Lursoftā" atrodamajā 2004.gada uzņēmuma gada pārskatā par Latvijas Dzelzceļa vadītāju nodēvēts neviens cits kā .... Aivars Lembergs. Varbūt kļūdījusies revidente Sandra Vilcāne (starp citu Pirmās partijas kādreizējā kandidāte Valsts kontroliera amatam). Viņa veikusi revīziju arī 7 Ventspils pašvaldības uzņēmumos. Vai arī kāds vienkārši pajokojis.