Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Elektriskie un elektroniskie atkritumi ir bīstami gan apkārtējai videi, gan cilvēka veselībai. Nokļuvuši kopējos atkritumos, tie var izraisīt nelaimes gadījumus (uzliesmojot, sprāgstot, izdalot toksiskās gāzes). Savukārt, nonākot sadzīves atkritumu izgāztuvēs, šīs vielas var piesārņot gruntsūdeņus un gaisu. Nesen stājies spēkā likums, ka, iegādājoties jaunu sadzīves tehniku, tās ražotājiem jānodrošina patērētāju nolietotās tehnikas savākšana un pārstrāde.
Ražotājs ir atbildīgs par nolietotās elektrotehnikas atpakaļpieņemšanu gadījumā, kad klients iegādājas jaunu
2005. gada 13. augustā stājās spēkā Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas par ražotāja atbildību par mājsaimniecību elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu. Ražotājiem jānodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšana, apstrāde, atkārtota izmantošanu, pārstrāde, reģenerācija un apglabāšana, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.
"Ražotājs ir atbildīgs par nolietotās elektrotehnikas atpakaļpieņemšanu gadījumā, kad klients iegādājas jaunu. Piemēram, iegādājoties jaunu televizoru, ražotājam jānodrošina vecā savākšana un pārstrādāšana," skaidro elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādātāja SIA Kuusakoski projektu menedžeris Salvis Salmiņš.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, sākot no 2005. gada 13. augusta, komersantiem jeb elektropreču veikaliem, kas piegādā jaunas mājsaimniecības elektriskās vai elektroniskās iekārtas tieši to lietotājam, jāpieņem mājsaimniecības elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumi bez maksas, ja attiecīgā iekārta ir līdzīga tipa un veikusi tādas pašas funkcijas kā piegādātā iekārta.
Tā kā ražotāji ir atbildīgi par elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu, viņiem jābūt atbildīgiem arī par to, kādā veidā tirdzniecības vietās savāktās iekārtas tiek nogādātas pārstrādei. Tāpēc ražotājam jāslēdz līgumi ar atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumiem.
Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere informēja: "Ražotājam nav obligāti pašam jāpieņem atpakaļ nolietotās elektropreces. Pēc likuma viņa pienākums ir nodrošināt to savākšanu. Piemēram, ja veikals nepieņem savās telpās šīs preces, tad tam klients ir jāinformē par to, kurā punktā, laukumā vai konteinerā patērētājam ir iespējams šīs preces nodot, jo parastajos piemāju konteineros šīs preces izmest nedrīkst."
Vēloties noskaidrot, kā šīs Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas darbojas reālajā dzīvē, zvanīju uz vairākiem veikaliem, lai pārliecinātos. Veikalu darbinieki nebija informēti, ka viņu pienākums būtu ja ne savākt, tad vismaz informēt par nolietoto elektropreču savākšanu. Kāda veikala darbinieks tomēr pavēstīja, ka tas būšot jādara, bet tikai ar nākamā gada sākumu, ne jau tagad. Var secināt, ka ražotāji, veikali un izplatītāji nav tikuši skaidrībā – kas ir kura pienākums.
Vides aizsardzības departaments sūdzības par ražotāju nevēlēšanos nodrošināt preču atpakaļpieņemšanu pagaidām nav saņēmis
"Ja šis likums netiks pildīts, tad sākumā ražotāji saņems brīdinājumu, bet no nākamā gada tiks pievienots dabas resursu nodoklis," uzsver R. Vesere.
Kā zināja stāstīt speciālisti no Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas – no iedzīvotājiem nolietotā elektronika tiek savākta ar divu savākšanas punktu palīdzību, kuri atrodas Rīgā – pie t/p Alfa un t/c Spice Pārdaugavā. Tomēr savākšanas punkti nepiedāvā transporta pakalpojumus, tāpēc par vecā ledusskapja vai televizora nogādāšanu līdz atkritumu konteineram jārūpējas pašam. No šīm vietām savāktie bīstamie atkritumi tiek nodoti pārstrādātājiem.
"Pārstrādājot bīstamos atkritumus, tiek saudzēta apkārtējā vide, kā arī nodrošināta likumdošanas normu izpilde," uzsver S. Salmiņš.