"Ugunsgrēki no mūsu darba veido tikai vienu trešdaļu, pārējais ir dažādi neordināri gadījumi. Mūsu brigāde neoficiāli specializējas dzīvnieku glābšanā, kad tie nonāk cilvēku radītajā pasaulē," stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas pilsētas pārvaldes Latgales priekšpilsētas brigādes komandiera vietnieks Juris Blūzmanis. Viņš ne tikai izpestījis neskaitāmus nelaimē nonākušus kaķus, bet arī piedalījies daudz neparastākās operācijās, piemēram, pa Daugavu peldoša aļņa glābšanā.
Dzīvnieku glābēja stāstiņi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
- Kādus dzīvniekus glābjat visbiežāk?
- Pastāvīgie "klienti" mums ir kaķi. Ne velti latviešiem ir vārds "mērkaķis". Īpaši kaķēnus interesē visur ielīst un uzrāpties augstākajos kokos. Visbiežāk nelaimē nokļūst mājas kaķi, nevis klaidonīši, kuri ir pieraduši dzīvoties pa pagrabiem un kokiem. Mājas kaķi nocelt no koka ir diezgan grūti, jo, no glābējiem baidoties, tas var uzrāpties pavisam augstu, kur zem cilvēka svara liecas zari. Kaķi regulāri iekrīt ventilācijas šahtās. Ir bijis tā, ka cilvēks sēž vannas istabā vai tualetē un dzird, ka kaut kur blakus aiz sienas ņaud kaķis. Tad vienīgais variants ir sienā izsist caurumu.
- Kādus meža dzīvniekus visbiežāk nākas no pilsētas aizvest atpakaļ dabā?
- Salīdzinoši bieži mums ir darīšana ar aļņiem un stirnām. Šogad bijuši kādi trīs gadījumi. Nereti glābjam putnus, kas ielidojuši telpās, piemēram, baložus un kaijas. Esam ķēruši bērnudārzā ieskrējušu sesku un jūrā iepeldējušu bebru. Laiku pa laikam nākas gūstīt čūskas – zalkšus un odzes. Manā praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad jāglābj pitoni, piemēram, reiz šovmenim Leonam Zviedrim viņa mīlulis bija apķēries ap kaklu un nelaida vaļā.
- Kā dzīvnieki nokļūst cilvēku vidē?
- Neviens jau nezina, kā dzīvnieki nokļūst pilsētā. Nesenajā gadījumā, kad viesnīcas "Rīdzene" pagrabā ķērām čūsku, iespējams, tā tika atnesta ar zariem, ar slotām pirtij. Vai arī kāds ļaunprātīgi to tur ielicis. Pirms diviem gadiem Latvijas Nacionālajā operā gūstījām lapsu. Neviens nevar izskaidrot, kā tā tur nokļuva.
- Kāds bijis pats lielākais un sarežģītākais dzīvnieku glābšanas pasākums?
- Vislielākā gūstīšanas operācija bija apmēram pirms gada, kad Daugavā pretim Zaķu salai peldēja alnis. Toreiz aizbraucām uz izsaukumu un ar laivu peldējām pa upi krustu šķērsu, bet neko nevarējām ieraudzīt, līdz sākām skatīties, kāpēc kaija ūdenī paceļ vienu spārnu, paceļ otru spārnu, bet prom nelido. Piebraucām tuvāk, un izrādās, ka spārni īstenībā ir aļņa milzīgās ausis. Bija vajadzīgi piecpadsmit vīri, lai alni sagūstītu. Vajadzēja meklēt veidus, kā viņu pārtransportēt, un policijas pārstāvji ieteica, ka varētu izmantot zirgu pārvadājamo piekabi. Beigu beigās alni piekabē pavadīja piecu automašīnu eskorts ar bākugunīm. Pusceļā alnis sāka spārdīties, un divi vīri aizsargtērpos un ķiverēs to tik tikko noturēja. Pēc tam mednieki mums teica, ka alni ar rokam nomedīt reti kuram izdodas. Parasti tādos gadījumos iešauj miega zāles.
- Un jūs savā praksē miega zāles neizmantojat?
- Nē, jo mums nav tādu medikamentu, turklāt tad būtu precīzi jāzina, cik dzīvnieks sver un cik lielu devu tādam svaram vajag. Šaudīšanās uz labu laimi dzīvniekam tikai kaitētu.
- Ko darāt ar noķertajiem dzīvniekiem?
- Nereti noķertos dzīvniekus nav kur likt. Ja savvaļas dzīvnieki nav ievainoti, tad visbiežāk aizvedam tos uz tuvāko mežu un palaižam vaļā. Ar kaķiem un suņiem mums palīdz Juglas dzīvnieku patversme un "Līči", kā arī viena privātā patversme. Zooloģiskā dārza palīdzību pārsvarā izmantojam tad, kad noķeram eksotiskākus dzīvniekus. Izskalotajiem ronēniem tur jau ierīkots vesels iežogojums.
- Kādus specializētus darbarīkus ņemat palīgā dzīvnieku glābšanas operācijās?
- Kad notikums ar Operas namā ieskrējušo lapsu beidzās pa pusei bēdīgi, jo dzīvnieku varēja noķert tikai tad, kad tas nokrita no balkona un salauza ķepu, paši sākām veidot dažādas ierīces, lai strādāt būtu vieglāk. Skatījāmies internetā, kādus rīkus izmanto ārzemēs, un mēģinājām paši izgatavot ko līdzīgu.
- Kas ir pats grūtākais, glābjot pilsētā nonākušus dzīvniekus?
- Dzīvnieki nesaprot, ka mēs gribam viņiem palīdzēt. Viņi kož, sper un skrāpējas, jo domā, ka gribam darīt pāri. Ja var, tad dzīvnieks mūk prom, ja nevar - aizsargājas. Piemēram, nesen dzīvoklī tika ķerta žurka, beigu beigās tā iekoda ugunsdzēsējam pirkstā un aizmuka. Līdzīgi ir bijis ar suņiem. Tad nākas potēties pret trakumsērgu.