Stafilokoka izraisītā infekcija ir kļuvusi par lielu problēmu Latvijā

"Atceros, ka rakstīju "Dienā" pirms diviem gadiem, ka būs lielas ziepes - tagad nu viņas ir," laikrakstam atzinis P.Stradiņa slimnīcas epidemiologs Uga Dumpis, kurš MRSA, dēvētu arī par slimnīcu infekciju, pašreizējo izplatību Latvijas ārstniecības iestādēs vērtē kā epidēmisku. "Slimnīca kļūst par bīstamu vietu," piekrīt arī klīniskajā slimnīcā "Gaiļezers" esošā Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra (LPMC) ārsts Olafs Libermanis, aptuveni lēšot, ka tikai piektajai daļai viņa pacientu ar sarežģīti ārstējamām brūcēm nav MRSA vai cita pret antibiotikām nejutīga stafilokoka paveida. Kā norāda "Diena", iespēja ierobežot šo biedu, kas iemantojis apzīmējumu "superbacilis", regulāri tiek apspriesta rietumu preses slejās. Savukārt Latvijā pagaidām sabiedrībā mazpazīstamās slimnīcu superbaktērijas izplatības iegrožošana atkarīga vienīgi no katras konkrētās slimnīcas ārstu un iestādes vadības izpratnes par problēmas nozīmīgumu, kā arī no pašu finansiālajām iespējām, jo valstiskā līmenī tā netiek risināta. MRSA ir problēma visā pasaulē, tomēr Latvijā tas neesot jautājumus numur viens, teic veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP). Sabiedrības veselības aģentūrai (SVA), kas veic epidemioloģisko uzraudzību valstī, nav pat ticamas statistikas par MRSA. Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra MRSA izraisītu un citu tā saukto nozokomiālo (slimnīcu) infekcijas slimību ārstēšanu neapmaksā, jo šāda diagnoze oficiāli neeksistē, stāsta SVA vadītājs Oskars Velmers. Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas dati liecina, ka par MRSA saņemtas tikai divas sūdzības, Latvijas Pacientu tiesību birojā (LPTB) - neviena. Atbildot uz jautājumu, vai par inficēšanos slimnīcā būtu iespējams vērsties tiesā, LPTB vadītāja Sandra Garsvāne teic, ka, visticamāk, tas varētu notikt, pamatojoties uz inspekcijas atzinumu un prasot kompensāciju, taču pagaidām Latvijā nav neviena precedenta. MRSA un citi tā līdzinieki var izraisīt smagas un sarežģītas blakusslimības, tomēr sabiedrībā par slimnīcu infekcijām ir maz zināms. Kā uzskata vairākas "Dienas" aptaujātās amatpersonas, tas izskaidrojams ar ārstu nevēlēšanos izpaust, ka iestādē ir risks inficēties - tas varētu kaitēt slimnīcas reputācijai. Dumpis vērtē, ka pašlaik par to ērtāk ir klusēt, jo zināšanas izraisīs nepieciešamību ar problēmu cīnīties. "Nevarētu teikt, ka nav darīts pilnīgi nekas, - pēdējo divu triju gadu laikā ir izdarīts milzīgs darbs, bet tas viss - neoficiālā līmenī," stāsta Dumpis. Pakāpeniski iegūstot arvien vairāk datu no ieinteresētajām iestādēm, apkopota zinātniskā līmenī ticama statistika par MRSA izplatību, ar ko neliela Latvijas pētnieku grupa piedalās Eiropas Antimikrobās rezistences uzraudzības sistēmā EARS (European Antimicrobial Resistance Surveillance System). Šie dati liecina - kopš 2003.gada pavasara Latvijā ar MRSA izraisītām slimībām slimojuši ap 600 cilvēku. Kā uzsver Dumpis, tie ir laboratoriski pierādītie gadījumi, taču faktiskā aina par valsti kopumā nav zināma. Ņemot vērā zināmos skaitļus un salīdzinot ar situāciju Lielbritānijā, pēc rupjiem aprēķiniem, epidemiologs pieļauj, ka gadā ar MRSA izraisītām slimībām Latvijā mirst vismaz 100 cilvēku. "Es domāju, ka MRSA problēma Latvijā ir līdzīga tuberkulozes problēmai," spriež ārsts, piebilstot, ka ar ērču encefalītu, tuberkulozi un AIDS mirst ievērojami mazāk. Tomēr par šiem skaitļiem nekad neesot interesējies neviens "no augšas". Ja tuberkulozes apkarošana notiek valstiskā līmenī, ir valsts programma un finansējums, pie tā strādā desmitiem speciālistu, ar MRSA ir tā, "it kā kāds būtu pateicis - tieciet galā paši". Pēc speciālista domām, valstij pašlaik ir izdevīgi izlikties, ka MRSA nepastāv, jo pretējā gadījumā "aisbergs apveltos otrādi", parādītos dramatiska statistika un Veselības ministrija (VM) būtu spiesta pieprasīt līdzekļus problēmas risināšanai. Ilgstoši tiek atlikta arī valdības noteikumu pieņemšana par higiēnas prasībām ārstniecības iestādēm, jo to ieviešana prasītu milzu investīcijas. Kā laikrakstam atzinis bijušais veselības ministrs, VM valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš, daudzās no sen būvētajām ārstniecības iestādēm par neatbilstošiem var tikt atzītas gan ventilācijas sistēmas, gan grīdu klājumi, gan palātu un nodaļu iekārtojums, taču to nomaiņai būtu vajadzīgi miljoni. Būtu jāpaplašina arī personāls, jo katrā slimnīcā būtu jāstrādā gan epidemiologam, gan noteiktam skaitam speciāli izglītotu infekciju kontroles māsu, taču patlaban pat šādas profesijas oficiāli nav. "Pilnīga anarhija jau slimnīcās tomēr nav, jo ir tradīcijas," laikrakstam sacījis SVA vadītājs Oskars Velmers. Ārstniecības iestādēs pastāv dezinfekcijas plāni - tos ievērojot, MRSA risku iespējams samazināt, uzsver arī Muciņš. Lielāko slimnīcu reanimācijas nodaļās mediķi cenšas ņemt vērā arī detalizētos Dumpja piedāvātos priekšrakstus rīcībai, ja pacientam tiek konstatēta MRSA izraisīta saslimšana, tomēr ne visur tas ir iespējams. "Es redzu reanimāciju ar sešām gultām 40 kvadrātmetros, kur nav iespējams pacientus nodalīt," stāsta Libermanis. "Un tas ir idiotisms, kas mani pārsteidz, - atrodas 60 latu dienā zālēm, bet neatrodas nauda, lai izolētu pacientus." Proti, lai ārstētu MRSA izraisītas slimības, nepieciešami specifiski un dārgi preparāti, turklāt nereti slimnīcu infekcijas jāārstē mēnešiem ilgi. Lētāk būtu censties novērst slimnīcu infekciju izplatīšanos, taču tad slimnīcām jātērē pašu resursi. "Ir slimnīcas, kuras gan netērē un neko nedara šajā sakarā," bilst Dumpis, uzsverot, ka ir ārstniecības iestādes, kurās MRSA ir endēmisks - apmeties uz pastāvīgu dzīvi. Daļēji situāciju atrisinātu jau pieminētās higiēnas prasības, ko VM sola nodot apspriešanai valdībā rudenī, savukārt veselības ministrs piemin vēl topošo slimnīcu struktūrplāna jeb virsplāna ieviešanas plānu - tas skaidri paredzēšot katras iestādes attīstību, nepieciešamās investīcijas un izmaiņas, lai tiktu ievērotas arī higiēnas prasības. Pēc pašreizējām aplēsēm, dažādu no jauna būvējamu un nojaucamu platību izveidei vien būs nepieciešami ap 330 miljoni latu. Kā raksta "Diena", P.Stradiņa un citu slimnīcu speciālistu iestrādes ļauj diagnosticēt ne vien MRSA, bet arī jaunu tā paveidu - sadzīves kontaktos iegūto MRSA. Kā stāsta Dumpis, Latvijā apstiprināti jau 12 šādi gadījumi. Šis bacilis izplatās ārpus slimnīcām un uzbrūk veseliem cilvēkiem - bērniem un jauniešiem, piemēram, sportistu kolektīvos, izraisot plaušu karsoni vai ādas slimības ar smagu norisi. "Droši varu teikt, ka lielākā daļa šo gadījumu paslīd garām," norāda Dumpis, uzsverot - valstiska līmeņa iejaukšanās ir absolūti nepieciešama.