Latviešu karavīru draugs «Hummer» (53)

Liels un šaurs

Dižkareivis Ingus Ivanovs no Nacionālo bruņoto spēku sauszemes spēku otrā kājnieku bataljona ar amerikāņu armijas piešķirto "Hummer" Irākā braucis četrus mēnešus gandrīz katru dienu: "Pirmais priekšstats par mašīnu bija: no ārpuses iespaidīga un liela, bet iekšpusē tik lieliem cilvēkiem kā es – šaura un neērta. Saprotams, ka automobilis taisīts karavīriem, tāpēc uz īpašām ērtībām nav ko cerēt. Galvenais, lai tas ir drošs un nepieviļ, jo var būt dzīvības vērtē. Man ar automobili ne reizi nebija nekādu tehnisku problēmu." "Hummer" standartā aprīkots ar sešu litru dīzeļdzinēju. Bez tradicionālās dzesēšanas sistēmas tiek dzesēts arī dzinējam nepieciešamais gaiss – ja tas nenotiktu, Irākas karstajā klimatā tālu nevarētu tikt, dzinējs vienkārši pārkarstu. Degvielas patēriņš – vidēji 25 l/100 km. Automobilis konstruēts, domājot par maksimālu vilktspēju un caurgājamību: neraugoties uz jaudīgo dzinēju, griezes moments nodrošina ātrumu tikai līdz 100 km/h. Dižkareivis stāsta, ka viņam Irākas tuksnesī tā arī ne reizes nav izdevies panākt, lai džips sāktu buksēt: tiešām grūti iedomāties apstākļus (tādi būtu speciāli jāmeklē), lai vairāk nekā četras tonnas smags automobilis ar īsu bāzi, visiem četriem masīviem velkošiem riteņiem sāktu spolēt. Starp citu, pēc Latvijas likumdošanas, pateicoties svaram, "Hummer" tiek ierindots kravas automobiļu klasē. Automobilim ir automātiskā ātrumkārba ar iespēju ieslēgt gan pazeminātos, gan paātrinātos ātrumus. Tā kā automobilim ir strups purngals, dzinējs nedaudz "ieiet" salonā: I. Ivanovs atceras, ka, ilgi braucot, salona vidusdaļas izcēlums uzkarst un sāk svilt kājas. Automobiļa dzinēja pārsegs ir no stiklšķiedras, pārejās virsbūves daļas, protams, ir no dzelzs, atstāta vieta bruņām, kuras var uzlikt pēc nepieciešamības. Tāpat kā uzlikt vairākus centimetrus biezos bruņu-stiklus (astoņu parasto auto stiklu biezumā), kas aiztur no triecienšautenēm raidītās lodes. Latvijas armijas "Hummer" gan ir bez speciālām bruņām. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta automobiļa grīdai, jo karavīriem bieži briesmas draud no zemē paslēptiem lādiņiem. Grīdai tiek piemontētas bruņuplāksnes, karavīri papildu drošībai uz grīdas vēl nereti uzliek bruņuvestes. Faktiski džipa salons izveidots pēc F-1 formulas kokpita parauga: trieciena gadījumā pa gaisu var aiziet dzinējs, ritošā iekārta, bet salonam jāpaliek nedeformētam, tādējādi maksimāli saudzējot braucējus. Protams, visam ir savas robežas: tieša tēmējuma granātas vai prettanku lielgabala šāviņš daudz iespēju izdzīvot neatstās... Lielākas iespējas braucējiem palikt dzīviem, ja sprāgt zemē novietots spridzeklis. Virsleitnants Edmunds Svenčs min gadījumu Irākā, kad zem "Hummer" eksplodēja divi 155 mm artilērijas lādiņi — karavīri palika neskarti, automobilis — uz riteņiem. Lielāks lādiņš gan "Hummer" varētu apgāzt, būtiski, cik profesionāli sprāgstvielas ir uzstādītas. Visievainojamākais ir ložmetējnieks, kas patruļbrauciena laikā atrodas virs jumta līnijas. Automobiļa ritošā iekārta ir masīva un nesarežģīta. Bez parastajiem apgaismes lukturiem ir tā saucamās nakts redzamības gaismas, iespējas dažādām apgaismes modifikācijām.

Vienkāršs kā "Hummer"...

"Hummer" salons nedaudz atgādina veco padomju bobiku (GAZ-69): asas metāla šķautnes un stūri, nenoslēpti skrūves gali ar uzgriežņiem, nekādu polsterējumu un ekstru, metāla kloķi, cietas plastmasas sportiska izmēra stūre, gandrīz askētisma un vienkāršības kalngals... Nav aizdedzes atslēgu – dzinēju iedarbina, pagriežot nelielu sviru. Arī durvis ir bez slēdzenēm. Autozagļu sapnis! Tomēr šajā gadījumā tas nav ekonomijas, bet – mazliet paradoksāli – papildu drošības elements, jo atļauj krīzes situācijā ātrāk iekļūt automobilī un sākt braukšanu, arī atslēgas nevar pazaudēt. Ja automobilis jāatstāj sabiedriskā vietā bez uzraudzības, amerikāņu karavīri mēdz stūri saslēgt kopā ar auto korpusu, izmantojot visparastāko ķēdi un piekaramo atslēgu. Nekādu speciālu mērierīču standarta "Hummer" nav, gaisa kondicionēšanas sistēma var būt un tās var arī nebūt. Jumts var būt no dzelzs, no auduma vai vispār nebūt. Salonā ir četras (M1043A2) vai desmit (XM1113) sēdvietas, un tas ir pietiekami plats, lai starp priekšā sēdošajiem novietotu rāciju, bet starp aizmugurē esošajiem uz speciāla sēdekļa apsēstos ložmetējnieks (automobiļa vidū ir lūka un balsts ložmetējam). "Hummer" aizmugure var būt gan slīpa, gan taisna un kalpo kā vieta bagāžai: ūdenim, degvielai, munīcijai. Bez individuālajiem strēlnieku ieročiem uz "Hummer" var uzstādīt ložmetēju, salonā līdzi paņemt rokas granātmetēju – lai ar to izšautu, gan jāizkāpj. Dižkareivis Ingus Ivanovs "Hummer" piedzīvojis arī irākiešu nemiernieku uzbrukumu: "Naktī, četrām mašīnām atgriežoties no patruļas bāzē, iekļuvām slēpnī netālu no Hillas pilsētas. Uz mums sāka šaut ar triecienšautenēm, ložmetējiem un granātmetējiem. Izsprukām sveikā, jo braucām pa tumsu bez apgaismojuma, tikai ar nakts redzamības ierīcēm. Nemiernieki varēja dzirdēt tikai troksni un šaut aptuvenā virzienā. Redzēju, ka viena granāta izgāja starp automobiļiem, viena – metru virs. Sajūta nebija laba – ja būtu trāpīts, būtu bojāgājušie, būtu jāapstājas un jāiesaistās kaujā, bet, tā kā netrāpīja, braucām projām un atšaudījāmies. No jumta "strādāja" ložmetējnieks un pa kreiso logu – karavīrs ar triecienšauteni (slēpnis bija kreisajā pusē)."

***

"HUMMER"